Katra saruna beidzas ar apskāvienu. Ukraiņu bērnu mammas ir bezgala pateicīgas par palīdzību, ko var saņemt, pateicoties apjomīgajiem "Dod pieci" ziedojumiem. Daudzi kara dēļ atstājuši mājās gandrīz visu iedzīvi.
"No mana virtuves loga ir redzams muitas punkts un robežpunkts. Redzējām tanku rindu. Līdz pēdējam neticējām, līdz sākās uzlidojumi. Mēs paņēmām tikai trīs, četrus maisiņus. Mums nebija pat lielo somu. Nebraucām taču atpūsties.
Mums viss palika tur. Bija dators. Tas palika. Man ir viens telefons. Tagad, kad es eju uz darbu, abām meitām atstāju savu telefonu. Viņas mācās attālināti un rindas kārtībā ar to darbojas. Mēs būtu ļoti pateicīgi pat jaunu telefonu, ja varētu bērni normāli mācīties un nepārdzīvot par to, ka stundas sākas un nevar pieslēgties," sacīja kara bēgle Olena Sitnika.
Olenas septiņus gadus vecā meita Žeņa stāstīja, ka mācīšanās notiek uz maiņām - vispirms mācās Alīna, tikmēr viņa spēlējas un zīmē. Tad Alīna atdod telefonu viņai.
"Ziedot.lv" pēc cenu aptaujas iepircis mobilos telefonus un datorus, jo šīs ierīces lūdz katrs trešais bērns. Tāpēc Žeņa uzreiz tiek pie telefona.
Pēc katras šādas sarunas "Ziedot.lv" darbiniecēm acīs asaras. "Ziedot.lv" Sociālās palīdzības programmas vadītāja Baiba Drone atzina, ka visemocionālākais brīdis katru reizi ir apskāviens.
"Ir iesniegumi par 2000 bērniem, ir aizsūtīti visiem līgumi, arī brīvprātīgie palīgi reģionos. Rīga ir visvairāk. Tas jau nav robotu darbs. Katram trešajam vajadzīgs dators. Un mums ir svarīgi, lai viņi mācās Ukrainā, lai var atgriezties mājās," teica Drone.
Mammas, kuras lūdz palīdzību, jau atradušas darbu Latvijā. Viņas strādā mazkvalificētu darbu un saņem mazu algu, bet nesūdzas.
Kara bēgle Irina Maiduka sacīja: "Bez valodas grūti atrast savā arodā darbu, es esmu ekonomiste. Kijivā es biju menedžere. Te strādāju "Lido". Mazgāju traukus. Kaut kā mēģinām iztikt. Vajag bērnus barot, īrējam dzīvokli, maksājam komunālos."
"Abi bērni mācās skolā Kijivā. Sēž telefonos, viss notiek tiešsaistē. Mēs centāmies iet skolā te, bet bija grūti. Matemātika, bioloģija. Viņš divus mēnešus gāja skolā šeit, bet pārgājām uz savu skolu attālināti. Gribējām atgriezties mājās jau rudenī. Bet tur nav nekā. Ne apkures, ne gaismas. Gaidām, kad paliks siltāks," turpināja Irina.
Bet Kristīne savai Adelīnai lūdz inhalatoru.
"Bērniņam vēl nav trīs gadu, bet visu laiku ir aizlikts deguntiņš. Tādēļ reti tiek uz dārziņu. Te ir aukstāks. Paši esam no Mariupoles, tur ir daudz siltāks. Pierodam. Bērnam patīk, jau sāk runāt latviski. Mācāmies kopā skaitīt. Es arī mācos valodu. Esmu friziere. Ar cilvēkiem taču strādāju," sacīja ukrainiete Kristīne Prohorenko.
"Ziedot.lv" darbinieki un brīvprātīgie visā Latvijā šobrīd dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk kara bērni saņemtu lūgtās lietas. Šogad labdarības maratonā "Dod pieci!" saziedoti teju 900 000 eiro.
