Atsaucoties sabiedrības un Latvijas Veterinārārstu biedrības lūgumam, Ziedot.lv uzsāk ziedojumu vākšanu, lai veiktu neatkarīgu suņu megaesophagus polineiropātijas cēloņu izpēti.
Latvijā pēdējo 2 gadu laikā apstiprināti vairāk nekā 200 iepriekš reti diagnosticētas slimības gadījumi suņiem. Šai slimībai raksturīga barības vada paplašināšanās (megaesphagus) un paliekoši nervu traucējumi, kuru dēļ daudzi suņi jau ir miruši. Līdz šīm pētījumos savāktie dati liecina, ka saslimšanai varētu būt saistība ar barības DOGO izbarošanu suņiem- vairāk kā 90% no slimajiem suņiem ir baroti ar šo barību.
Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta atzīst, “Suņu saslimšana ir radījusi sabiedrībā trauksmi un vēlmi iesaistīties. Sabiedrība kā nespeciālisti var iesaistīties, palīdzot ziedot neatkarīgam pētījumam, lai noskaidrotu patiesos saslimšanas cēloņus. Ziedot.lv vienmēr reaģē uz aktualitātēm sabiedrībā un valstī, dodot iespēju sabiedrībai iesaistīties. Suņu barības vada saslimšana ir viens no šādiem gadījumiem”.
Latvijas valsts atbildīgās institūcijas ir atteikušās investēt valsts budžeta līdzekļus šīs slimības cēloņu noskaidrošanā, tāpēc turpmāko slimības uzliesmojuma cēloņu noskaidrošanu gatava veikt Latvijas Veterinārārstu biedrības izveidotā “Suņu megaesophagus-polineiropātijas uzliesmojuma izpētes” darba grupa. Pētījumā nepieciešams veikt slimo suņu asiņu, audu un barības izmeklējumus ārvalstu laboratorijās. Pētījuma izmaksas lēšamas 31 212,64 eiro apmērā.
„Turpināt bīstamās slimības cēloņu noskaidrošanu ir Latvijas veterinārārstu profesionāls pienākums un mūsu cilvēciska atbildība saslimušo un mirušo suņu saimnieku priekšā. Suņu saimniekiem ir tiesības uzzināt, kas izraisījis viņu mīluļu ciešanas. Vienlaikus tas ir arī mūsu pienākums pasargāt citus suņus no šīs smagās slimības, kas daļai suņu beidzas ar nāvi. Mēs pateicamies tai Latvijas sabiedrības daļai, kas, pretstatā valstij, saprot problēmas nopietnumu un ir gatavi iesaistīties tās aktīvā risināšanā”, saka LVB darba grupas vadītāja, Dr. Med. Vet. un sertificēts veterinārārsts-patologs Ilze Matīse-VanHoutana.
“Pētījums Latvijas sabiedrībai ir ļoti svarīgs, lai noskaidrotu vai potenciālais neirotoksīns varētu būt kādā no barības izejvielām, tostarp graudos, ko izmanto gan lopbarības ražošanā, gan cilvēku pārtikā. Šo projektu sabiedrībai un ne tikai veterinārajai, bet arī humānajai medicīnai kā svarīgu atbalsta arī Latvijas Ārstu biedrība”, atzīst Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.
Pētījuma rezultāti un slimības cēloņu atrašana ļautu novērst turpmāku suņu saslimšanu un ļautu saprast, kas ir novedis pie šīs retās slimības uzliesmojuma Latvijā. Ne mazāk svarīgi ir Latvijas patērētājiem iegūt pārliecību par drošu pārtiku.
Ziedot iespējams šeit.
