Drīzumā apritēs 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, Latvijas Neatkarības kara un tā pirmās kaujas, kas norisinājās pie Inčukalna 1918.gada 31.decembrī. Šajā kaujā četras Latvijas zemessardzes rotas (t.i. aptuveni 400 karavīru), no kuriem lielākā daļa bija Rīgas skolu ģimnāzisti, kā arī citi brīvprātīgie bez militāras pieredzes, stājās pretim diviem Sarkanās armijas pulkiem. Neskatoties uz Sarkanās armijas pieredzi un skaitlisko pārsvaru, Latvijas zemessardze sīvās kaujās noturēja Inčukalnu divas dienas, līdz beidzot 1919.gada 1.janvāra vakarā, lai izvairītos no ielenkuma, bija spiesta atkāpties, zaudējot 43 kritušos, kā arī vairākus ievainotos, no kuriem lielākā daļa nonāca lielinieku gūstā, kur vēlāk tika nogalināti.
Tomēr, par spīti šim zaudējumam, Latvijas Neatkarības karš noslēdzās Latvijas Republikai veiksmīgi. Pakāpeniski, līdz 1920.gada sākumam tika atbrīvota visa Latvijas teritorija un 1920.gada 11.augusta starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju tika noslēgts miera līgums, kas paredzēja, ka Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi.
Tajā pašā laikā par šo kauju pie Inčukalna, kas faktiski bija pirmā kauja par mūsu pašu valsti, kā arī ievērības cienīgs patriotisma un drosmes piemērs, mūsdienu Latvijas sabiedrībā ir zināms ārkārtīgi maz. Nav zināmi pat visu kritušo zemessargu vārdi, tie ir zināmi tikai dažiem. "No 1. zemes sargu rotas krituši: Francs Brinks, Adalberts Drevings un Verners Lavrinovičs; ievainoti: Dāvis Grūbe, V. fon Boetičers; pazudis Oskars Strauts. No 2. zemes sargu rotas: kritis Gustavs Bernsdorfs. Ievainots Himillers, ievainots un pazudis Herberts Šlesers" – skopās rindās vēstīja 1919. gada janvāra pirmajās dienās Kurzemes avīzēs. ( Artis Buks)”. Tādēļ sabiedrībai ir nepieciešams atgādinājums par šo kauju un tajā kritušajiem zemessargiem. Lai to īstenotu, blakus Inčukalna dzelzceļa stacijai ir iecerēts izveidot piemiņas vietu, uzstādot akmens plāksni (stēlu) ar šādu tekstu (latviešu, kā arī vācu un krievu valodā): "1918. gada 31. decembrī šeit notika Latvijas Neatkarības kara pirmā kauja. Pretī Sarkanās armijas pārspēkam stājās četras zemessardzes rotas. Dzīvību par dzimto zemi ziedoja 43 vācbaltu, latviešu un krievu karavīri. Mūžīga piemiņa varoņiem un miers kritušajiem.". Šīs ieceres īstenošanai ir nepieciešami EUR 3442,00.
Lai gūtu plašāku ieskatu par minēto kauju, aicinām izlasīt rakstu: Artis Buks. Pirmās asinis par Latviju (sk.: http://vesture.eu/index.php/Pirm%C4%81_kauja_par_Latvijas_neatkar%C4%ABbu ).
Projektu īsteno: Biedrība "Latvijas Dabas un Pieminekļu aizsardzības biedrība"
Projekts ievietots portālā 29.10.2014
Projekts noslēgts 31.12.2016
Ziedot.lv par ziedojumiem neietur nekādu komisijas vai starpniecības maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk paredzētajam mērķim. Ziedot.lv administratīvās izmaksas netiek segtas no Jūsu ziedojuma.
