Atskaite 21.01.2013
Novembris
Novembrī jaunā dzīvē kopā ar jauniem saimniekiem devās 29 patversmes kaķi un 6 suņi, bet viņu atbrīvotās vietas aizpildīja 90 jauni iemītnieki – 79 kaķi un 11 suņi. Daļu uzņemto kaķu skaita veido tie minči, kuri patversmē ārstējās par Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētā projekta līdzekļiem un pēc tam atgriezās savās mītnes vietās, bet pārējie raduši pajumti pie mums vai pagaidu mājās.
Īpašs prieks, ka novembrī jaunas, mīļas mājas atrada viens no patversmes veterāniem svītrainais runcis Felikss, baltais skaistulis ar skumjajām acīm Andželo, patversmē no kaķēna vecuma uzaugusī Kristija, graciozās pusaudzītes Sola un Samanta, kaķenīte ar gredzenā savīto asti Kapa, cēlā Margo un labsirdīgā mince ar dusmīgo purniņu Fannija.
Tomēr vislielāko prieku novembrī piedzīvoja „suņu cilvēki”, jo uz jaunām mājām devās patversmes suņu telpu visilggadīgākais iemītnieks Džeks. Priecīgus sveicienus no jaunajām mājām sūta arī mazsunīte Pūka un jautrā kucēnu kompānija Hiltons, Herberts, Hilarija un Hanna.
Patversmē novembrī sterilizētas divas kaķenes un kastrēts viens suns un viens runcis.
Finanšu atskaite:
Medicīniskie palīglīdzekļi LVL 496,44
Dzīvnieku barība LVL 673,92
Kopā izlietots LVL 1 170,36
Laimīgie stāsti
Džeks
17.novembris „Dzīvnieku Draugā” izvērtās par īstu pirmssvētku dienu - uz mājām devās patversmes suņu telpu ilglaicīgākais iemītnieks – septiņus gadus vecais Džeks, kurš pie mums dzīvoja kopš 2010.gada 24.februāra. Pirms gandrīz trim gadiem viņš pats atnāca uz patversmi līdzi vienai no mūsu darbiniecēm, kuru satika pie Zasulauka stacijas. Sākumā Džeks, kā jau visi patversmes suņi, dzīvoja būrī, taču pēc laika, kad radās vajadzība atbrīvot vietu citam sunim, Džeks pārvācās uz dzīvi gaitenī. Tur viņš arī pavadīja lielāko daļu no patversmē nodzīvotajiem gadiem, kļūdams par neatņemamu visu ikdienas darbu pieskatītāju un līdzdalībnieku. Daudzi cilvēki labprāt pabužināja Džeku aiz auss, iedeva kādu našķi (uz ko viņš ir visai kārs), vēlējās izvest pastaigā (kas, mēnešiem ritot, Džekam patika aizvien mazāk, jo ērtāk taču ir gulēt uz mīkstas sedziņas un saņemt glāstus), taču neviens nebija gatavs pavecajam suņuvīram dot mājas. It īpaši tāpēc, ka, neraugoties uz omulīgo paskatu, Džekam bija šādi tādi nelādzīgi niķi, piemēram, mode kārtīgi sargāt savu un citas bļodiņas un nepatika pret kaklasiksnas aiztikšanu. Džeka jaunā saimniece par šiem stiķiem nelikās ne zinis – viņai suņu vīrelis iekrita sirdī uzreiz un uz visiem laikiem. Lai labāk iepazītu cimperlīgo kungu, viņa kopš šā gada augusta brauca ciemos pie viņa, devās garās pastaigās un veda Džeku viesos uz jaunajām mājām. Tā abi iepazina viens otra paradumus, saimniece mācījās tikt galā ar Džeka niķiem, bet Džeks mācījās paklausību. 17.novembrī abi kopā izgāja pa
patversmes durvīm pēdējo reizi, visa mūsu kolektīva pavadīti. Pēc tam no patversmes informācijas dēļa svinīgi tika noņemts Džeka portrets, lai atbrīvotu vietu nākamajam ilgāk dzīvojošajam sunim – Mišelai.
Lai Tev labi veicas jaunajā dzīvē, Džek!
Felikss
Runcis Felikss ar skaistajām, zaļajām acīm „Dzīvnieku Draugā” nonāca divas reizes. Vispirms viņš tika paņemts no patversmes vēl kā jauns kaķis un nodzīvoja savās mājās daudzus laimīgus gadus. Taču tad notika nelaime – Feliksa saimnieks aizgāja mūžībā, un
svītrainais, cienījamais runcis 2011.gada vasaras beigās atkal nonāca patversmē, nu jau būdams krietni gados, ar savām rakstura īpatnībām un veselības problēmām. Patversmē Felikss jutās labi, kļūdams par vienu no kaķu istabas izcilākajām personībām. Felikss labprāt draudzējās ar citiem kaķiem, taču nekad nepiemirsa skaidri un nepārprotami norādīt, kurš te ir galvenais. Arī attiecībās ar cilvēkiem Felikss vienmēr centās paturēt virsroku. Runcim bija arī savas grūtības – neiegrožojamās apetītes dēļ viņš cieta no aptaukošanās un zarnu darbības problēmām. Lai cik stingri kaķu kopēji necenstos sekot Feliksa diētai, allažiņ viņš pamanījās tikt pie papildus labumiem, pēc tam mocoties ar vēdergraizēm un nelabu dūšu. Pēc vairāk nekā gadu ilgas dzīves patversmē Feliksu par savu draugu izvēlējās jauna dāma, kura vienā mirklī iemīlējās runča smaragda acīs. Viņas mīļajā, bet stingrajā aprūpē Feliksam nākas ievērot stingru ēšanas kārtību, tāpēc viņa veselība ir manāmi uzlabojusies un arī „slaidā līnija” sāk atgriezties. Par spīti dzelžainajam režīmam runcis jūtas laimīgs un apmierināts un ik vakaru sagaida savu saimnieci ar skaļu murrāšanu.
