Report 01.10.2014
Oktobrī patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 28 dzīvnieki – 22 kaķi un 6 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 39 dzīvnieki: 26 kaķi un 13 suņi.
Finanšu atskaite:
Medicīniskie līdzekļi EUR 170,13
Dzīvnieku barība EUR 329,30
Veterinārie pakalpojumi EUR 421,81
Industriālais papīrs, atkritumu maisi EUR 78,76
Kopā izlietots EUR 1 000,00
Laimīgie stāsti oktobrī
Ufo
Oktobra nogalē uz jaunajām mājām devās suņuvīrs ar viedokli Ufo, kuru pilsētas suņu ķērāju dienests savulaik atrada klaiņojam Juglā nožēlojamā stāvoklī – pinku pinkām savēlušos kažoku, zem kura ādu klāja jēlumi, izsutumi un blusu kodumi.
Lai gan neliels augumā, Ufo nekad un nevienam neļāva sevi apcelt – ne sunim, ne cilvēkam, tāpēc viņa sakopšana un ārstēšana nebija viegls uzdevums. Tomēr maz pamazām, sapratis, ka ir beigušās mūžīgās sāpes un kniešana, ko radīja brūces un parazīti, apcirpts, izmazgāts un labi paēdis, suņu puika sāka atklāt arī tīkamās sava rakstura šķautnes, izrādīdamies par itin lādzīgu un saprātīgu četrkāji, kam tīk garas pastaigas, rotaļas un vēdera kasīšana.
Ufo galvenais uzdevums, lai dzīve jaunajās mājās būtu izdevusies, bija sadraudzēties ar mitekļa jau esošo iemītnieku – samojedu jaunekli ar neizsīkstošu enerģiju un kāri skriet un rotaļāties. Ar šo uzdevumu Ufo tika galā savā stilā – bez ceremonijām jau pirmajā dienā ieklupdams draiskajam tīneidžeram čuprā un parādīdams, kurš te tagad būs saimnieks. Par laimi, samojedam daudz svarīgāka par attiecību kārtošanu šķita jauna rotaļbiedra iegūšana, tāpēc viņš šādu Ufo izdarīšanos neņēma ļaunā, un nu jau abi ir kļuvuši par labiem draugiem.
Miķelis
Rudi strīpaino pašpuiku Miķeli patversmes kaķu kopēji laikam neaizmirsīs nekad – reti kurš kaķis viņiem sagādājis tik daudz galvassāpju. Miķelis nonāca patversmē pavisam slims un vārgs, un sākumā nekas neliecināja par viņa nešpetno dabu – runcis šķita bezgala pateicīgs par sniegto palīdzību, labprāt ļāvās glāstiem un priecīgi murrāja. Taču, jo veselāks Miķelis kļuva, jo vairāk viņa raksturā sāka parādīties īsteni tīģeriskas iezīmes, līdz beidzot, izveseļojies pārcelts uz pieaugušo kaķu istabu, runcis sadumpojās tik ļoti, ka nebija iespējams ne iztīrīt viņa būrīti, ne pat lāgā pabarot. Šņākdams, rūkdams, nagus un zobus atriezis, Miķelis metās virsū ikvienam, kas mēģināja kaut vai tikai tuvoties viņa būrim...
Tāpēc tika nolemts ļaut Miķelim dzīvot brīvu dzīvi patversmes pagalmā un palīgēkās kopā ar citiem kolonijas kaķīšiem. Miķelim šāds risinājums tīri labi patika – drīz vien viņš bija kļuvis par visu kaķu karali un pagalma saimnieku, kas sagaida un pavada ikvienu apmeklētāju, nepiemirsdams izdiedelēt kādu kārumiņu.
Tā nu Miķelis saimniekoja patversmes pagalmā un tika uzskatīts par vienu no kandidātiem uz patversmes veterāna statusu. Tomēr šai neiepriecinošajai prognozei nebija lemts piepildīties, un oktobrī Miķelis devās uz jaunām mājām. No turienes esam saņēmuši ziņas, ka Miķelis ir kļuvis ļoti mīlīgs un draudzīgs, vienmēr sagaida visus, kas nāk mājās, un vienmēr grib būt kopā ar cilvēkiem - ja ne sēdēt klēpī, tad vismaz paturēt redzeslokā un, ja iespējams, tad paturēt redzeslokā VISUS cilvēkus, kas ir mājās. Miķelim patīk gulēt uz palodzēm un uz cilvēkiem, tad viņš sirsnīgi murrā. „Mēs esam ļoti priecīgi, ka Miķelis ir mūsu ģimenē, un domāja, ka Miķelis jūtas tāpat,” raksta rudā runča saimniece.
Ričards
Vai atminaties vienu no patversmes veterāniem Ričardu, kurš jūlijā izpelnījās Mēneša dzīvnieka godu? Nu jau gandrīz mēnesi viņš mīt jaunajās mājās, kur lieliski iejuties.
Lūk, ko raksta Ričarda saimniece: „Sākšu ar to, ka Jūs būsiet pārsteigt par to, kā Ričards ir izmainījies. Atceros, ka Jūs mani brīdinājāt, ka Ričards nebūs klēpja kaķis. Jūs kļūdījāties, Ričards ir lielākais mīlestības iemiesojums! Tas, kā viņš grib mīļoties, ir neaprakstāmi: viņš glaužas klāt un skatās ar mīļām actiņām, lai to samīļo un sabučo. Ričards ir liels bučmūlis, es pirmo reizi redzu kaķi, kuram patīk bučoties! Kad viņš grib bučiņu, viņš mani no rītiem modina augšā un savu deguntiņu liek pie lūpām un aplaiza tās. [..]
Ričards ir izveidojies ļoti spēcīgs par šo mēnesi, viņam ļoti patīk trakot un spēlēties. Viņš ir kā mazs Tarzāns, kurš lēks metrus, lai tiktu no viena skapja uz otra, no durvīm uz dīvāna. Mums pat ir „inovēts” dīvāns ar speciālo dēlīti, kur nagus asināt, jo, kad Ričards satrakojas, viņš izpleš lielas acis un intensīvi asina nagus. Tik dikti smieklīgs! Bet prieks skatīties, kad kaķis tā spēlējās un skraida, tad es saprotu, cik viņš ir dzīs un laimīgs.
Jūs man teicāt, ka Ričardiņš novērtēs komfortu. Oooo, jāaaaa, man liekas, ka drīz būs tā, ka viņam atvēlētajā plediņā es varēšu gulēt uz grīdas, bet viņš gultā. Katru nakti viņš guļ pie manis vai uz manis, vai pie manas sejas. Ričards ir tik ļoti iemīlējis gultas, ka sāk gulēt kā cilvēks: viņš atvelk segu, noliek galvu uz spilvena un tad apsedzās. [..]
Ričards jau ir iejuties kā mājas saimnieks, taču viņam nepatīk citi vīrieši, kad tādi atnāk ciemos, lūpa ir uzmesta un nedraudzējās visu vakaru. Viņš grib būt vienīgais un patiesais. Kad viņš „sapūcējās”, mēs viņu saucam par Pikto Piekto. Kāpēc tā? Tāpēc, ka vārds Ričards ir ļoti karalisks, it īpaši britiem, un katram karalim ir arī cipars, kurš viņš ir pēc kārtas, tāpēc mēs smejamies par Ričardu tā - Piktais Piektais. Viņš arī sagaida mājās pie durvīm, nelaiž mājā iekšā, kamēr nav paglaudīts un samīļots. [..]
Es nevaru beigt priecāties, cik man ir lielisks kaķis! Es viņu esmu tik ļoti iemīlējusi un izskatās, ka viņš mani arī. Ričards tiks lutināts un mīlēts arī tālāk, viņš sūta jums un citiem kaķiem sveicienus un apskāvienus, lai arī jums iet labi!”
