Atskaite 29.07.2010
Tik karsta un sausa vasara mūsu atmiņā bija 1968.gadā. Vienīgais glābiņš no šīs svelmes pie mums, Ventspilī, ir jūra. Pat pie upes nevar paglābties – odu daudzums šogad ir atbaidošs. Mēs vairs tik ilgi nesēžam vakaros pie ugunskura, pie kā ir pieraduši mūsu jaunieši, pavadot vasaras brīvdienas „Žēlsirdības mājā”. Odi dzen telpās. Lopiņi visu dienu pavada kūtīs, jo karstā laikā viņus nežēlīgi kož dunduri, mušas. Arī dzīvnieki cieš no karstuma. Suņus ik pa laikam aplejam ar ūdeni un arī viņu būdas pārvietojam citā vietā – zem kokiem ēnā.
Bērni un jaunieši ir nosauļojušies, atpūtušies un izbaudījuši lauku dzīves labumus: govs pienu, lauku krējumu un biezpienu, pašu vistu dētas olas. Krūmi šogad pilni ogām: jāņogas, ērkšķogas. Zemenes nebija daudz, bet tomēr ēdām saldos uzpūteņus, krēmus, ķīseļus. Akā ir ļoti maz ūdens, tamdēļ dobes ir izkaltušas un gurķu nebūs, ko likt ziemai burkās. Toties būs daudz tomātu siltumnīcās. Ravēšana, liešana, lopiņu barošana, siena vākšana, ēst gatavošana, mājas uzkopšana – tas viss ir sociāla iekļaušana. Dari kā es! Un tas sāk patikt. Piemērs parāda, ka atpūta ir pēc padarīta darbiņa, nevis otrādi.
Pilsētas svinēšanā, Jūras svētkos, mēs piedalījāmies ar savu roku darbu piedāvājumu. Nogaršot ceptus speķa pīrāgus, rabarbera, biezpiena, ābolu plātsmaizes, ķimeņu standziņas... Mēs jau esam pilsētā atpazīstami. Cilvēki priecājas par mums, mūsu uzņēmību, par talantiem, par izdomu (maizītes nosaukumiem). Vairāk neuzdod jautājumus: „Vai tiešām šo visu ir pagatavojuši cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem – invalīdi?” Jā, nāciet un paskatieties, kā to dara un kas to dara. Kur ir motivācija? Mēs gribam dzīvot kā visi, visi šīs valsts iedzīvotāji. Strādāt, pelnīt naudu, uzturēt ģimeni, maksāt komunālos maksājumus, piedalīties sabiedriskā dzīvē.
Svētki, lielais ziedu paklājs ir Ginesa rekorda vērts. Priecājamies par uzvaru, kaut gan daudz runājam par to, vai tas ir primārais, ko šobrīd vajadzētu. Bet ir vajadzīga piedalīšanās visur, kur var apliecināt – mēs varam!
Tuvojas septembris, mācību gads. Četri mūsu audzēkņi uzsāks un viens turpinās mācīties arodu. Tas, ka trūkst darba vietas, nav darba piedāvājumu invalīdiem, dod mums motivāciju mācīties, lai gadi neiet zudumā, lai arods būtu daudzpusīgs (pavārs, kurpnieks, galdnieks). Lūdzam Dievu, lai apžēlojas par bāreņiem, lai dod gudrību, lai ceļā ļauj satikt nevienaldzīgus cilvēkus, kas sniegtu palīdzības roku grūtā brīdī, dotu padomu.
Mūsu lielajā ģimenē stārķis ir atnesis mazu puisēnu vārdā Daniels. Mēs visi priecājamies Dieva dāvanai, mazulītim, kuru mēs visi jau esam iemīlējuši, bet mamma kļuva tik skaista un laimīga, kā vien var būt laimīgs cilvēks, kuru kādreiz pameta māte dzemdību nodaļā. Bērniņš piedzima vesels. Slava Dievam! Mēs visi skaļi apliecinājām bērniņam, ka mēs viņu visi mīlam no sirds, un viņš nekad nebūs viens, kamēr esam mēs.
Finanšu atskaite:
Pārtikas preces LVL 737,02
Saimniecības preces LVL 232,26
Degviela LVL 154,12
Pārskata periodā izlietots 1 123,40 Ls (No fonda Ziedot.lv līdzekļiem LVL 1 090,00)
