Report 04.06.2013
Maijā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 60 dzīvnieki – 51 kaķis un deviņi suņi, bet uz jaunajām mājām devušies 24 dzīvnieki: 18 kaķi un seši suņi. Patversmē sterilizēta viena kaķene un viena kuce, kastrēti divi suņi un viens runcis.
Finanšu atskaite:
Veterinārie pakalpojumi LVL 1091,04
Dzīvnieku barība LVL 710,44
Medicīniskie līdzekļi LVL 198,52
Kopā izlietots LVL 2 000,00
Laimīgie stāsti maijā
Montijs
Maija sākumā uz mājām beidzot devās viens no patversmes veterāniem – rudais žiperis Montijs, kurš patversmē dzīvoja kopš 2011.gada beigām. Patversmē viņš nonāca, jo tika iemests kādas privātmājas pagalmā. Mazo, pūkaino kucēnu nogādāja patversmē, kur viņš izauga par vidēja auguma brašuli.
Nedēļu pēc adopcijas saņēmām vēstuli no Montija jaunās dzīves: „Labdien! Ir pagājusi jau nedēļa, kopš Montijs ir mūsmājās. Un droši varam apgalvot, ka tiešām ir mājās, jo vairs nemeklē sētā caurumus pa kuriem var aizmukt plašajā pasaulē, bet jūtās droši - paburkšķ un uzrej svešajiem. Draugs kaķiem uz ežiem, kas nāk mūsmājas apciemot, un izrāda ārkārtīgu mierpilnu inteliģenci un atturību kaimiņu suņu sariešanās pasākumiem. Paldies par veikto Montija apmācību, jo ar lielu azartu izpilda jau sev zināmās komandas. Liels, liels paldies par Jums par Montiju!”
Margo
Margo liktenis nebija viegls un patversmē viņa paspēja pa padzīvot pa diviem lāgiem. Pērnā gada vasarā Margo kopā ar brālīti Marko uz patversmi atnesa kāds pamatīgi iereibis vīrietis, kurš nespēja paskaidrot, no kurienes kucēni radušies. Abiem suņukiem bija nodarīts pāri, tāpēc viņi uz pasauli un cilvēkiem raudzījās ar lielām aizdomām. Drīz vien pēc ierašanās patversmē Margo, kas pamazām sāka uzticēties cilvēkiem, tika adoptēta pirmo reizi. Pie jaunajiem saimniekiem sune nodzīvoja gandrīz gadu, līdz tie nāca pie atziņas, ka patiesībā suns viņiem ir tikai apgrūtinājums. Tāpēc viņi Margo atdeva citiem cilvēkiem, bet arī tie sunīti īsti nemaz negribēja un jau pēc dažām dienām nogādāja Rīgas pilsētas patversmē Līčos, pat nesazinoties ar mums.
Kad atguvām Margo, nācās secināt, ka suņu meitene ir pavisam neaudzināta, kašķīga ar citiem suņiem un arī cilvēkus īpaši nerespektē. Bija skaidrs, ka būs jāiegulda pamatīgs darbs, lai Margo atkal kļūtu par labi audzinātu, kārtīgu suni. Par laimi, tas nebiedēja kundzi, kura meklēja jaunu četrkājaino draugu sava nesen uz labākiem medību laukiem aizgājušā suņuka vietā. Tagad Margo dzīvo privātmājā ar dārzu un apgūst civilizēta suņa uzvedības prasmes. Lai gan mācīšanās process nav viegls un ik pa laikam sanāk strīdi, tomēr par visām grūtībām Margo atmaksā ar bezgalīgu mīlestību pret savu jauno saimnieci.
Unda
Trīs kucēntiņi – Ronja, Unda un Matiss – tika atrasti pašā ziemas spelgonī Jaunciema dārziņos. Kāds ļaundaris, acīmredzot, bija gribējis pārdot kā šķirnes suņus - nepilnu mēnesi vecajiem mazuļiem bija nežēlīgi, robu robiem nogrieztas austiņas un astītes. Taču darījums laikam nebija sanācis, tāpēc kucēni tika nolemti nāvei nosalstot kādos Jaunciema dārziņos. Kad mazuļi paaugās, atklājās, ka visiem trim ir neparasti maigs raksturs – kucēniem nebija lielāka prieka kā pieglausties cilvēkam un ļauties glāstiem. Vismīlīgākā no trijotnes bija Undiņa, un ar to iekaroja savu jauno saimnieku sirdis.
Nu pagājis nepilns mēnesis, kopš Unda ir jaunajās mājās, un saimnieki teic, ka viņa joprojām ir pats jaukākais un mīļākais suņuks pasaulē. Undiņai jaunajās mājās ļoti patīk - gan dzīvoties pa āru un skraidīt pa dārzu, gan mājās grauzt paklājus un gardumu kauliņus uz lielā paklāja. Darba dienas Unda pavada, dzīvojoties pa dārzu, ļoti patīk grauzt dažāda lieluma pagales, vakaros ļoti priecīga sagaida mājās saimniekus. Katru vakaru Unda iet pastaigāties un iepazīt apkārtni un citus suņus un cilvēkus. Undiņa joprojām ir ļoti mīļa - patīk nomazgāt muti no vienas auss līdz otrai un briesmīgi patīk, ka pakasa vēderiņu. Naktīs Unda kārtīgi guļ uz savas sedziņas pie gultas, bet ap sešiem rītā jau sāk celties un dot rīta buču.
Masjaņa
Masjaņas saimnieks devās jūrā, tāpēc atnesa savu kaķenīti uz patversmi. Masjaņa smagi pārdzīvoja savu likteni, jo visu savu desmit gadus ilgo mūžu bija nodzīvojusi dzīvoklī un nebija redzējusi citus dzīvniekus. Aiz bailēm kaķe kļuva agresīva un uzbruka ikvienam, kas viņai tuvojās. Tā pagāja krietns laiks, līdz pēkšņi kādu dienu mince attapās no savām bēdām un saprata, ka pasaule un cilvēki visapkārt nemaz nav tik briesmīgi. Tieši šajā dienā patversmē ieradās Regīnas kundze, kas jau labu laiciņu lūkojās pēc kaķa, taču nebija atradusi nevienu, ar ko justu patiesu dvēseļu saskaņu. Masjaņa nedeva viņai izvēles iespēju – tiklīdz kundze ienāca kaķu istabā, Masjaņa, skaļi murrādama, metās viņai pretī, uzrāpās līdz plecam un palika tur guļam kā mīksta, silta apkakle. Ielikta atpakaļ būrītī, lai Regīnas kundze varētu apskatīt arī citus kaķus, Masjaņa kliedza kā neprātīga, izmisumā stiepdama ķepas cauri durvju restēm, lai sasniegtu cilvēku, kuru bija izvēlējusies par savējo.
Arī tagad, lai gan kopš ierašanās jaunajās mājās jau pagājis gandrīz mēnesis, Masjaņa neļauj savai saimniecei atkāpties tālāk nekā ķepas stiepiena attālumā. Ja abas uz dīvāna skatās televizoru, Masjaņa cieši pieglaužas vai vismaz uzliek ķepiņu uz saimnieces kājas, lai būtu droša, ka arī miegā viņu nepazaudēs. Ikdienas darbus Regīnas kundze dara ar Masjaņu uz pleca – tikai tā mince jūtas pārliecināta, ka saimniece nemēģinās kaut kur aiziet viena pati. Abas risina garumgaras sarunas, saprotot viena otru no pusvārda.
Aktivitātes:
- 1.maijā notika tradicionālā Lielā pastaiga, kad ap 20 patversmes brīvprātīgie ar suņiem devās „pārgājienā” no „Dzīvnieku Drauga” cauri visai pilsētai uz Vecrīgu un pēc tam atpakaļ. Lielās pastaigas mērķis ir popularizēt patversmi, kā arī parādīt, ka patversmes suņi ir tikpat socializēti un prot uzvesties sabiedrībā kā jebkurš cits suns. Tāpat pastaigas dalībnieki uzskatāmi parāda, kā pareizi uzvesties ar suni pilsētā.
- Maijā patversmi apciemoja cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kas piedalās Latvijas Nedzirdīgo savienības īstenotajā un Eiropas Sociālā fonda finansētajā projektā "Nepalikt vieniem klusumā". Projekts paredz iesaistīt pensionārus ar dzirdes traucējumiem dažādās aktivitātēs, pilnveidot esošās un apgūt jaunas prasmes, interesanti pavadīt brīvo laiku, dodoties ekskursijās un izziņas braucienos. Patversmes apmeklējumam vecie ļaudis bija gatavojušies jau labu laiku, rokdarbu nodarbībās šujot omulīgus guļamspilvenus dzīvniekiem. Ar neviltotu un aizrautīgu interesi viņi iztaujāja ikkatru sīkumu par patversmes darbu, suņu un kaķu likteņstāstiem un raksturu. Vizītes noslēgumā visi vienprātīgi nolēma, ka sadarbība starp dienas centru Elvīras ielā un patversmi noteikti turpināsies.
- Rūpējoties par dzīvnieku aizsardzības politikas veidošanu valstī, Fonda pārstāvji maijā piedalījās gan Saeimas darbā, kur tika izskatīti Medību likuma grozījumi, gan Zemkopības ministrijas darba grupās par Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nākotni, kā arī aitu labturības noteikumiem.
- Maijā Fonds turpināja starptautisko sadarbību ar organizācijām RSCPA, Dogs Trust, ENDCAP, Eurogroup for Animals, gan sniedzot savu viedokli par dažādiem dzīvnieku aizsardzības jautājumiem starptautiskā līmenī, gan sagatavojot analīzi par situāciju Latvijā.