Report 18.08.2014
Jūlijā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 43 dzīvnieki – 31 kaķis un 12 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 32 dzīvnieki: 21 kaķis un deviņi suņi.
Laimīgie stāsti jūlijā
Mūna
Mūna tika atrasta Āgenskalnā -cilvēki bija gājuši pa ielu un ieraudzījuši klīstam skaistu, pūkainu kaķenīti uz trim kājiņām. Paņemta rokās, mince nepretodamās ļāva svešajiem ļaudīm sevi aiznest uz patversmi, it kā saprastu, ka viņai grib palīdzēt. Patversmes vetārsts konstatēja, ka kājiņu kaķe zaudējusi jau sen, turklāt, visticamāk, to amputējis speciālists. Tas lika domāt, ka Mūnai kaut kur ir rūpīgs saimnieks, kas viņu tikai pazaudējis.
Taču Mūnas stāsts izrādījās pavisam savādāks. To pastāstīja Mūnas bijušā saimnieka tuvinieki, kas kādu dienu ieradās patversmē, lai vestu minci uz savām mājām. Izrādījās, ka Mūnas saimnieks, kas minci patiesi mīlējis, bijis spiests doties peļņā uz ārzemēm, un kaķenīti atstājis pieskatīšanai paziņai. Nevienam nezināmu iemeslu dēļ pēc laika Mūna nonākusi uz ielas – vai nu pati pamukusi, vai ar nolūku izlaista. Visādā ziņā cilvēks, kuram bija uzticēta viņas aprūpe, pat necentās minci atrast.
Par laimi, Mūnas bijušā saimnieka radiniece ieraudzīja kaķenītes foto patversmes mājas lapā un, ne mirkli nevilcinoties, nolēma minceni ņemt savā pajumtē.
Barsiks
Runčuks Barsiks patversmē nonāca smagi slims – viņu atrada uz ielas ar lauztu kājiņu. Nespējot pamest minci nelaimē, cilvēki viņu aiznesa uz kādu veterināro klīniku, kur kaķim uzlika ģipsi, taču pēc laika kājiņa zem ģipša izsuta un radās milzīgas brūces. Cilvēki saprata, ka paši netiek galā ar ārstēšanu, un lūdza patversmes palīdzību.
Atveseļošanās bija ilga un grūta, sagādājot Barsikam daudz sāpju. Tomēr ar katru dienu mincis kļuva aizvien žirgtāks un žirgtāks. Ārstēšanās laikā Barsiks sadraudzējās ar nelaimes biedri Līzīti –minci, kas patversmē ārstējās pēc kritiena pa 8.stāva logu. Tikai svešiem cilvēkiem tā pa īstam uzticēties viņš nespēja – vispirms Barsikam vajadzēja gūt pārliecību, ka cilvēks viņam pāri nedarīs.
Barsika atturīgais raksturs nebiedēja runčuka jauno saimnieci, kas patversmē ieradās tieši pēc viņa. Rūpes un mīlestība drīz vien pārliecināja Barsiku, ka jaunajās mājās viņš ir drošībā, un tagad abi sader kā cimds ar roku. Turklāt Barsiku gaida kāds jauks pārsteigums – viņa saimniece ir nolēmusi dot mājas arī runča patversmes draudzenītei Līzītei!
Gučči
Kaķenīti Gučči uz patversmi atnesa saimniece – siāmas un orientālās šķirnes jauktenīte nebija ar mieru sadzīvot vienā mājā ar sievietes jauno draugu. Gučči actiņas kopš dzimšanas sedz plēvīte, tādēļ viņas redze ir pasliktināta, taču tas kaķei netraucē, jo slikto redzi viņa kompensē ar citām maņām.
Gučči jaunā saimniece stāsta, ka mincei visvairāk patīk gulēt klēpī, taču dienas laikā kaķe labprāt draiskojas pa māju un cenšas savās rotaļās iesaistīt arī otru mājas kaķi. Naktis Gučči pavada saimnieku gultā, piestrādājot par kāju sildītāju. Mince esot vienlaikus draiska, taču arī mierīga un līdzsvarota.
Lācis
„Viņš mums ir tāds drusciņ dulls,” smejot saka laikveidīgā suņu puikas Lāča jaunais saimnieks. Klausoties viņa stāstījumā par suņa izdarībām, ir pilnīgi skaidrs, ka no ķēdes paglābtais Lācis ir ticis vislabākajās mājās kādas vien iespējamas. Viņa rīcībā ir plašs dārzs, kas pilnībā nodots Lāča saimniekošanā. Papildus tam Lācis ik dienas dodas garās pastaigās kopā ar saimniekiem. Vēl vairāk – ja vien tas ir iespējams, saimnieks ņem Lāci līdz savās ikdienas gaitās, jo palikt mājās vienam suņu puikam diez ko vēl nepatīk – viņš visu laiku uzmana, lai tikko iegūtais mīļotais saimnieks kaut kur nepazūd.
Ja nu tomēr Lācim jāpaliek mājās vienam pašam, saimnieka atgriešanās tiek sveikta ar bezgalīgu sajūsmu – Lācis ir gatavs uzlēkt vai līdz debesīm, lai paustu savu prieku. Slapjās mēles sirsnīgās bučas mājinieki saņem neierobežotos daudzumos – Lācis nelaiž garām nevienu izdevību parādīt savu lielo mīlestību pret tiem, kas devuši viņam mājas un jaunu dzīvi.
Bocmanis
Bocmaņa dzīve sabruka brīdī, kad viņa mīļotā saimniece devās mūžībā. Kopā viņi bija pavadījuši piecus laimes un mīlestības pilnus gadus, dāvājot viens otram pieķeršanos un uzticību, līdz pēkšņi viss beidzās. Tuvinieki nebija gatavi uzņemties rūpes par aizgājējas uzticamo draugu, un Bocmanim nācās atgriezies patversmē, no kuras viņš savulaik tika adoptēts.
Saimnieces un māju zaudējums Bocmani satrieca – viņa acīs allaž bija redzamas skumjas un jautājums: "Kāpēc?" Ik reizi, atveroties patversmes durvīm, viņš ienākušo cilvēku uzlūkoja ar cerību pilnu skatienu: „Vai tu būsi mans saimnieks? Vai tev es varu dāvāt savu uzticīgo suņa sirdi?” Jo Bocmanis ir suns, kas nevar dzīvot bez Sava Cilvēka – viņam ir vajadzīgs kāds, kam pieķerties, kāds, kam atdot sevi visu, pretī neprasot neko.
Par laimi, Bocmanim nenācās ilgi pavadīt patversmē – viņš „iekrita sirdī” kādai jaunai rīdziniecei un drīz vien devās uz savu jauno mājvietu. Nu Bocmanim atkal ir Savs Cilvēks, ko mīlēt, un viņš ir atplaucis un ieguvis it kā otro jaunību. Saimniece stāsta, ka dažkārt, neraugoties uz cienījamo pusmūža vecumu, suns skrienot un rotaļājoties gluži kā kucēns, arī garas pastaigas viņu nespēj nogurdināt. Par suņa labākajiem rotaļbiedriem kļuvuši saimnieces dēls un viņa draugi, taču pat vislielākās draiskulības brīžos Bocmanis patur acīs Savu Cilvēku, baidoties to atkal pazaudēt...
Jūlijā patversme „Dzīvnieku Draugs” ar fonda „Ziedot” starpniecību saņēma dāvinājumu no apavu ražotāja „Crocs” – vairākus pārus „sabo” kurpju, laiviņu un sandaļu. Ērtie apavi lieti noderēs kopēju ikdienas darbā. Paldies!
Finanšu atskaite:
Dzīvnieku barība EUR 918,80
Medicīniskie līdzekļi EUR 117,98
Kopā izlietots EUR 1 036,78
