Atskaite 15.09.2014
Augustā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 30 dzīvnieki – 13 kaķi un 17 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 37 dzīvnieki: 25 kaķi, deviņi suņi un trīs smilšu pelītes.
Laimīgie stāsti augustā
Greisa
Laimīgākais no laimīgajiem augusta stāstiem neapšaubāmi ir Greisas stāsts. Trīs gadus, četrus mēnešus un 12 dienas - tik ilgi Greisa bija gaidījusi, kad atnāks cilvēki, kas viņu izvēlēsies par savējo. Sune nonāca patversmē 2011.gada pavasarī – kāds viņu, vēl pavisam maziņu, piesēja pie patversmes žoga. Vārdu Greisa viņai deva, jo tā nozīme ir saistīta ar visu labo un skaisto pasaulē, un viņa savam vārdam darīja godu, kļūdama par vienu no inteliģentākajiem, nosvērtākajiem un saprātīgākajiem patversmes suņiem. Ar labiem panākumiem Greisa apmeklēja patversmes suņu skoliņu, bija labs draugs un pastaigu biedrs daudziem brīvprātīgajiem, tikai tas vienīgais un īstais cilvēks kavējās nepiedodami ilgi.
Nu beidzot Greisa ir laimīga jaunajās mājās, kur kļuvusi par saimnieces uzticamo pavadoni. Jau otrajā dienā Greisai bija skaidrs, kurš te būs viņas cilvēks –sargājams un mīlams. Viņām abām ir daudz darbu darāmi – i dārzs jāaprūpē, i pastaigās jāiet, i televizors vakaros jāpaskatās, bet naktis Greisa pavada līdzās saimniecei, modri uzmanot, lai kāds naksnīgs bubulis viņai nenodara ko ļaunu.
Bella
Skaistā Bella ar stāvajām ausīm patversmē nonāca, jo viņas saimnieku dzīve piespieda doties peļņā uz ārzemēm, kur uzticamo suni līdzi paņemt nevarēja. Šķiršanās bija skumju pilna, un tika dots solījums –ja būs kaut mazākā iespēja, saimnieks savu suni ņems atpakaļ. Taču acīmredzot šāda iespēja tomēr neradās - gāja mēneši, taču no Bellas saimnieka nekādas ziņas tā arī nepienāca.
Drīz vien kļuva skaidrs, ka Bella ir suns, ar kuru jārēķinās – ne jau nu dusmīga, taču „ar viedokli”, bet tai pat laikā izslāpusi pēc mīļuma un glāstiem no tiem, kurus atzina par savējiem. Tieši tādu suni – ar patstāvīgu un neatkarīgu raksturu, taču pieķērīgu un uzticamu – vēlējās kāda jūrmalniece, kuras iepriekšējais suns pēc ilgu gadu kopdzīves nesen bija devies uz laimīgākiem medību laukiem. Vienīgais šķērslis, kas varēja izjaukt Bellas cerības uz jaunu dzīvi, bija prasme sadzīvot ar saimnieces kaķiem. Un Bella kārtējo reizi nodemonstrēja savu saprātu – lai gan patversmē viņa allaž izrādīja nepārprotamu vēlmi patrenkāt pagalmā mītošos ūsaiņus, jaunās mājas kaķiem sune nepievērsa ne mazāko uzmanību, tā iegūstot tiesības uz mūžu palikt skaistajā Jūrmalas īpašumā.
Ronijs
Bīgla jauktenīša Ronija stāsts ir tipisks – kucēns tika iegādāts kā vecumdienu prieks vecai, slimīgai kundzei. Prieka gan izrādījās maz – drīz vien kļuva skaidrs, ka kundze nespēj tik galā ar aktīvo un strauji augošo suņabērnu: pastaigas abiem izvērtās par tīrajām mocībām, un arī mājas dzīvē suņa klātbūtne gaidītā miera vietā ienesa vien rūpes un apgrūtinājumus. Septiņus mēnešus nomocījusies, kundze saprata, ka sunim viņas mājās nav vietas, un nogādāja Roniju patversmē. Tā viņš nonāca pie mums – mazs, neaudzināts trakulis, mīļš bez gala, bet ieradis nevienu neklausīt, ar milzīgu bērnībā neiztērētās enerģijas krājumu. Bija skaidrs, ka viņam jāmeklē tādas mājas, kur apkārt lieli plašumi rotaļām un „tāpat vien prieka pēc” joņošanai, un kur cilvēkiem būtu gana pacietības mazo delveri mācīt pieklājīgā uzvedībā.
Tieši tādas mājas atradās Smiltenē –pat veselas divas, jo Ronija jaunajiem saimniekiem ir ne tikai privātmāja pilsētā, bet arī lauku īpašums ar pļavām un mežiem. No jaunajām mājām saņemtās ziņas liecina: Ronijs jau ir kārtīgi iedzīvojies, ne soli neatiet no cilvēkiem, un viņa purniņā visu laiku ir smaids. Pirmajā dienā puika esot bijis vēl mazliet apjucis, bet nākamajā jau tik dzīvespriecīgs, ka nevarējuši ne atpazīt. „Skraidīja pa pagalmu, laizīja visiem sejas un bija vienkārši laimīgs suns,” tā raksta Ronija jaunie saimnieki.
Finanšu atskaite:
Dzīvnieku barība EUR 666,35
Medicīniskie līdzekļi EUR 264,99
Kopā izlietots EUR 931,34
