Man Once Had a Friend

Report 21.09.2009

Projekts "Reiz cilvēkam bija draugs" tiek īstenots kopš 2004.gada decembra. Ja vēlaties iepazīties ar projekta atskaitēm no projekta sākuma līdz 2006.gada decembrim, aicinām rakstīt pieprasījumu uz adresi un atskaiti Jums nosūtīsim!

Augusts, 2009

Augustā patversmē ir uzņemti 43 kaķi un 24 suņi, no patversmes ir adoptēti 27 suņi un 26 kaķi.
Finanšu atskaite:
Medicīniskie līdzekļi – 761,11 Ls;
Dzīvnieku barība – 1682,21 Ls;
Veterinārie pakalpojumi – 991,60Ls;
Tualetes bļodas, cērpjamā mašīnīte, u. c. -112,65Ls
Kopā: 3547,57Ls

Pateicoties Ināras T. un firmas „Būvniecības ABC” atbalstam, patversmē ir uzcelts jauns kucēnu pastaigu laukums un veikti remontdarbi suņu un kaķu turēšanas vietās.
Laimīgie stāstiņi augustā

Albīna. Albīna tika atrasta svešā pagalmā pagājušajā rudenī. Kaķenīte nosēdēja divas nedēļas nekur neejot. Apkārtējie iedzīvotāji viņu piebaroja un gaidīja vietu patversmē.
Patversmē izrādījās, ka kaķenīte ir kurla, bet ļoti maiga un miermīlīga. Viņa sveicinājās ar patversmes darbiniekiem ļoti skaļā balsī. Kaķenītei bija skaists, balts, garspalvains kažociņš. Viņai bieži pievērsa uzmanību patversmes apmeklētāji, bet diemžēl kurlu kaķenīti neviens neizvēlējās.Augusta vidū patversmē nonāca pensionāre. Viņai nesen nomira balta, kurla kaķenīte un viņa gribēja adoptēt tieši tādu pašu kaķenīti. Mūsu Albīnai paveicās, un tagad viņa laimīgi dzīvo kādā Rīgas dzīvoklī ar savu jauno saimnieci. 

Hilda un Hloja. Divas bailīgas suņu meitenes kopā ar mammīti tika atrastas pamestā ēkā. Iepriekš viņām saskarsme ar cilvēku nebija bijusi. Patversmē viss tika darīts, lai suņu meitenes iejustos starp cilvēkiem, lai nebaidītos, lai redzot cilvēku, luncinātu astītes – visi, kam bija brīvs brīdis, gāja pie Hlojas un Hildas „aprunāties”. Ar katru dienu mazules palika drosmīgākas. Augusta pirmajā pusē divas sievietes izvēlējās vienu no māsām, tika noformēti dokumenti...Nākot pakaļ vienai suņu meitenītei, sievietēm sasāpējās sirds - kā tad otra paliks patversmē, un arī otra suņu meitenīte devās līdzi māsiņai. Hilda un Hloja tagad dzīvo Rīgas rajona privātmājā un viņām nav jāuztraucas, ka kāds varētu darīt pāri.

Žaņiks un Ķepiņš. Augusta beigās no patversmes tika adoptēti divi pieauguši kaķīši – Žaņiks un Ķepiņš. Bet pirms šī laimīgā brīža katram bija savs bēdīgs stāsts...
Žaņiks nonāca patversmē gadu atpakaļ 1,5 gadu vecumā. Runcītim bija bail no cilvēkiem. Arī ar kaķiem attiecības ilgi neveidojās. Dažus mēnešus atpakaļ mēs pamanījām, ka kaķu pastaigu laukumiņā Žaņiks un Ķepiņš visu laiku turas un guļ viens blakus otram un pa brīžiem pieglaužas ar vaidziņiem. Vērot divu runču draudzīgas attiecības bija ļoti aizkustinoši, bet mēs pat neuzdrošinājāmies cerēt, ka abi divi var tikt adoptēti pie viena saimnieka.
Ķepiņš nonāca patversmē 3 gadus atpakaļ, kad viņam pašam bija aptuveni 3 gadi. Runcītis tika atrasts uz ielas ar nopietnu sastrutojumu vaidziņā. Pēc ilgas ārstēšanas runcītis tika ievietots patversmes kaķu kolonijas mājiņā, kur viņam bija iespēja brīvi iet ārā un iekšā. Pēc rakstura Ķepiņš bija ļoti miermīlīgs un kautrīgs. Ar citiem kaķiem kontakti neveidojās, Ķepiņš visu laiku turējās atsevišķi.
Bet brīnumi gadās. Augusta beigās patversmē ienāca divas sievietes, kas jau sen bija nolēmušas adoptēt divus runčus. Vienu no tām viņas bija noskatījušās internetā, un tas bija Ķepiņš. Ņemot vērā Ķepiņa pieķeršanos, par otro kaķīti tika izvēlēts Žaņiks. Pats brīnumainākais ir tas, ka abi runcīši aizbrauca dzīvot uz Vāciju.

Rafa. Augusta sākumā vēlu vakarā, kad jau bija satumsis, kāda kundze no apkārtējām mājām sadzirdēja, ka krūmos kāds žēli smilkst. Tur bija piesiets suņuks - novārgusi kucīte...Rafiņa bija aptuveni pusgadu jauna, ļoti mīlīga un kārtīga, bet patversmē priekšā bija atveseļošanās process pēc pārciestā bada. Rafiņai patversmē ilgi nesanāca uzkavēties, viņa ar savu apburošo raksturu savaldzināja kādu jaunu sievieti. Sunīte tika adoptēta. Viņas tagadējās mājas ir Rīgas rajonā privātmājā, kur atļauts vārtīties dīvānā un daudz laika pavadīt laukā.

Dadzis. Dadzis bija pieklīdis Mežaparkā. Ar policijas palīdzību suņuks tika atvests uz mūsu patversmi. Pie sava vārdiņa viņš tika izskata dēļ - suņuks savā garajā apmatojumā pa ceļam bija salasījis gan dadžus, gan skujas, gan citas „dabas veltes”. Patversmē Dadzis tika izvannots un safrizēts. Pēc nedaudz vairāk kā divām nedēļām suņuks jau tika adoptēts. Jaunie saimnieki jau kādu laiku gaidīja apmēram tāda izmēra un izskata suņuku. Dadzis arī bija priecīgs par jaunajiem saimniekiem - luncināja astīti un droši devās līdzi uz Carnikavas pusi.

Jūlijs, 2009

Jūlijā patversmē ir uzņemti 33 kaķi un 20 suņi, no patversmes ir adoptēti 23 suņi un 33 kaķi. Īpaši priecājamies par taksenīti Odriju/Džeinu, pekiniešu suņu meitenīti Miku, runčiem Padri un Feliksu, kaķenīti Glašu un visiem mazuļiem, kuriem, patiecoties cilvēku labsirdībai, ir iespējas dzīvot šajā pasaulē.

Finanšu atskaite:
Medicīniskie līdzekļi – 368,79 Ls;
Dzīvnieku barība – 260,62 Ls
Kopā: 629,41 Ls

Tūrisma sezonai ritot pilnā sparā, Fonds turpināja informatīvo akciju „Draudzīgu ceļojumu sev un dzīvniekiem”, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par visdažādākajiem veidiem, kā, maksājot par tūristiem domātu izklaidi, arvien vairāk dzīvnieku tiek pakļauti nežēlīgai vardarbībai. Fonds aicina: „Nemaksā par dzīvnieku ciešanām! Pastāsti par vardarbīgajiem izklaides veidiem savai ģimenei, draugiem un paziņām!” Akcijas laikā bezmaksas informatīvie bukleti tika izvietoti tūrisma inventāra veikalos „Gandrs”, ekoloģiski audzētas pārtikas produktu veikalos „Biotēka”, restorānā „Ekovirtuve”, kā arī vairākās veterinārajās klīnikās, jogas studijās un citviet Rīgā. Plašāks materiāls publicēts arī mājaslapā www.dzd.lv  sadaļā „Dzīvnieku aizsardzība”.

Laimīgie stāstiņi jūlijā

Kaķenīte Glašeņka nodzīvoja patversmē nepilnus četrus mēnešus. Četrus gadus veco kaķenīti atnesa pati saimniece, kurai bija jābrauc prom no Latvijas. Glašeņka ātri iejutās jaunajā vidē. Drīz pēc tam bija pirmā neveiksmīga adopcija, kad kaķenīti paņēma kāda sieviete, bet pēc nedēļas izrādījās, ka sieviete nevar paturēt kaķenīti, jo radinieki esot pret. Glašeņka atkal nonāca patversmē... Šoreiz viņai bija jādzīvo ar saviem kaķu draugiem gandrīz trīs mēnešus. Patversmes darbiniekiem liekās, ka Glašeņka nemaz negrib iet prom no patversmes - tik labi viņa šeit jutās. Jūlija vidū uz patversmi atbrauca jauka sieviete ar meitu un viņām uzreiz iekrita sirdī tieši Glašeņka. Kaķenīte pati labprāt ielīda pārnēsājamajā būrī - it kā būtu gaidījusi savas jaunas saimnieces. Pēc adopcijas gan saimnieki, gan Glašeņka ir laimīgi.
Padre. Aptuveni 2 gadu vecs runcītis tika piemests pie Pētera baznīcas pašā ziemas vidū... Nabadziņš izmisīgi ņaudēja un lūdza ēdienu pārdevējiem suvenīru tirdziņā. Kaut arī kaķītis bija nonācis uz ielas, tomēr viņš rādīja savu raksturu - negribēja dalīt savu ēdienu ar Vecrīgas runčiem un dzenāja tos prom no bļodām. Iespēju Padri atstāt Pēterbaznīcas kaķu kolonijā vairs nebija. Kad beidzot runcītis nonācis patversmē, mēs viņu nosaucām par Padri. Izrādījās, ka viņš ir bezgala mīļš ar cilvēkiem un var sēdēt klēpī kaut vai visu dienu. Bet Padrem bija viena problēma - iespējams traumas rezultātā uz abām actiņām bija izveidojusies plēvīte. Veterinārārsti gan teica, ka tas netraucē Padrem dzīvot pilnvērtīgu kaķa dzīvi un nekāda īpaša kopšana viņam nav nepieciešama, tomēr cilvēki negribēja runcīti adoptēt tieši šīs vainas dēļ. Tagad Padre dzīvo Rīgas dzīvoklī, kur viņu mīl un lutina. Savukārt Padre dāvina saviem jaunajiem saimniekiem visu savu mīļumu un uzticību.
Runcis Fēlikss. Fēliksu patversmē nogādāja ļoti savārgušu - viņam bija rinotraheīts, iekaisums smaganās un šauta brūce... Ārsti sniedza palīdzību un Fēlikss atveseļojās un pats centās sakopt arī savu skaisto, garspalvaino kažoku. Pēc rakstura Fēliks bija ļoti komunikabls un izrādīja vēlmi draudzēties ar visiem, jo iespējams pirms nonākšanas patversmē viņa dzīve bija ļoti bēdīga. Fēliksu izvēlējās kāda ģimene no Ķeipenes. Tagad Fēliks ir lauku māju "pārvaldnieks" - viņam "uzmanīt" ir uzticēta dzīvojamā māja,  pirts, klēts, namiņš un arī jaunbūve. Fēlikss ir ļoti mudīgs un darbīgs, liekas, ka viņš ir sagaidījis savu dzīves sapni - būt par lauku māju runci!
Odrija/ Džeina. 14.jūlijā takša kundze bija pieklīdusi pie mājām Kalnciema ielā. Pēc pāris dienām brīvprātīgā palīdze gāja staigāt ar suņuku ārpus patversmes teritorijas, tad Odrija (tā nosaucām patversmē) meitenei parādīja, kur ir viņas mājas, kur ir viņas saimnieces durvis. Durvis atvēra taksenītes saimniece un noteica, ka suns vairs nav vajadzīgs...viņai ir 12 gadi un vārds ir Džeina. Brīvprātīgā bija šokā. Vienkārši suņuks uz vecumdienām saimniecei bija kļuvis lieks un nevajadzīgs. Džeina ir kolosāla sune, jautra, aktīva un mīlīga. Vienīgā pazīme par viņas vecumu ir sirmais purniņš. Jau 31.jūlijā Džeinai ļoti paveicās! Tieši viņai pakaļ atbrauca ļoti patīkams pāris. Viņus nemaz nebiedēja sunītes vecums, bet, ieraugot Džeinu klātienē, ģimene bija vēl priecīgāka par jauno ģimenes locekli, kuru ar steigu veda uz mājām. Pēc tam saņēmām zvanu, ka viss ir vislabākajā kārtībā - visi ir laimīgi un ģimenē vispriecīgākā ir mazā meitiņa, kurai Džeina naktīs guļ blakus.
Pekinietei Mikai momira saimniece. Kādu laiciņu viņai nācās pabūt vienai, cilvēkus viņa redzēja tikai, kamēr kaimiņi nesa paēst. 1.jūnijā četrgadīgā sunīte tika uzņemta patversmē. Pirmās dienas Mika rādīja zobiņus, bija ļoti sabijusies, bet pēc dažām dienām jau sāka luncināt astīti. Arī Mika nebija pie mums ilgi - tikai 2 nedēļas. Nākamie sunīša īpašnieki jau zināja konkrēti, kuru sunīti viņi vedīs sev līdzi. Viņiem ir jau bijuši pekinieši, tāpēc viņi labi pārzin šķirnes īpatnības, vajadzības un untumus. Mika tagad ir aprūpēta un mīlēta.
Jaundzimušais mazulis. 20.jūlija rītā kāda sieviete pie savām namdurvīm atrada pavisam mazu, pamestu kucēnu, kuram pat actiņas vēl bija ciet. Mazajam kunkulītim steidzami bija vajadzīga palīdzība. Sieviete kavēja darbu, bet vispirms atveda kucēntiņu pie mums. Patversmē, protams, nav iespējas rūpēties par tik mazu zīdainīti 24 stundas diennaktī, tādēļ steidzami meklējām risinājumu, kas varētu uzņemties rūpes. Mazais suņuks bija dzimis laimes krekliņā - tikko viņš bija paēdis un iemidzis, tā uz patversmi kucēna meklējumos bija atbraukusi ģimene no Ķekavas. Cilvēkiem tā īsti neviens suns neiepatikās, bet piedāvājot, vai negrib glābt mazo radībiņu, ģimene piekrita un bija ar mieru organizēt dežūras starp ģimenes locekļiem, kurš kuru reizi puisēnu baros, protams, arī naktī. Mazais dažu stundu laikā bija jau piedzīvojis tik daudz  gan cietsirdību, gan badu, gan labestību, gan rūpes un siltumu.

Audžumammas suņuku ir nosaukušas par Tobiju, viņš ir jau apvēlies un tekalē uz savām kājelēm, pats ēd un skrien kā nu māk. Šis ir tiešām stāsts ar ļoti laimīgām beigām.

Jūnijs, 2009

Jūnijā patversmē ir uzņemti 53 kaķi un 33 suņi, no patversmes ir adoptēti 24 suņi un 45 kaķi.

Finanšu atskaite:
Medicīniskie līdzekļi – 844,29 Ls;
Dzīvnieku barība – 1200 Ls
Veterinārie pakalpojumi -1326,30 Ls
Kopā: 3370,59 Ls

Jūnijā „Dzīvnieku drauga fonds” organizēja informatīvo akciju „Draudzīgu ceļojumu sev un dzīvniekiem!” Vēršu cīņas Spānijā, čūsku dīdītāji Marokā, izjādes ar zirgu karietēm un fotografēšanās ar savvaļas dzīvniekiem...Ir neskaitāmi daudz un dažādu veidu, kā, maksājot par tūristiem domātu izklaidi, arvien vairāk dzīvnieku tiek pakļauti nežēlīgai vardarbībai. Katrs iztērētais lats, dolārs, eiro nozīmē jaunas ciešanas. Fonds jau tradicionāli, pienākot atvaļinājuma laikam, informē sabiedrību par dzīvniekiem un videi draudzīgu ceļojumu iespējām. Šogad fonds sagatavoja informatīvo bukletu , plakātu un informāciju mājas lapā vairākās sadaļās.

Patversmes brīvprātīgie palīgi jūnijā ir nostrādājuši 10 astoņu stundu darba dienas. Paldies visiem!
Laimīgie stāsti jūnijā

Tero patversmē dzīvoja no pagājušā gada 1.novembra. Suņa saimniecei nebija citas izvēles, jo mājas īpašnieks aizliedza turēt dzīvnieku. Tero, kamēr gaidīja patversmē vietiņu, nācās dzīvot pie ķēdes.
Pie patversmes dzīves Tero pierada ātri. Starp citiem suņiem šeit ieguva gan jaunus draugus, gan nedraugus. Viņa mīļākā nodarbe dzenāt bumbiņas un ātri likvidēt citas mantiņas.
Patversmē Tero nodzīvoja vairāk kā pusgadu, līdz 19.jūnijam, kamēr viņš iepatikās kādai sievietei ar meitiņu.
Tagad jautrais suņu puika ir ieguvis jaunu ģimeni Doles salā, kur privātmājas teritorijā kopā ar meitenīti var nodoties kopīgām rotaļām dzenājot bumbu un pie reizes uzriet svešiniekiem.
Daša aptuveni savus trīs gadus bija piederējusi dzērājiem, kuriem par kucītes labklājību nebija nekādas intereses. Dašai palīdzēja apkārtējie iedzīvotāji. Kad sunītei bija gaidāmi kārtējie mazuļi, aprīļa vidū tika uzņemta patversmē un sterilizēta.
Šeit Daša pavadīja salīdzinoši maz, tikai 1,5 mēnesi.
Sunītes Dašas aktīvais un mīlīgais raksturs iepatikās kādam jaunam cilvēkam no Rīgas. Suņu meitene tagad dzīvo pavisam netālu no mūsu patversmes un izbauda, kas ir cilvēciska suņu dzīvīte.
Jetti 28.martā, sakarā ar vietu trūkumu, atveda no RD dzīvnieku patversmes „Līči”. Mīlīgai kucēnmeitenītei bija aptuveni 2,5 mēneši.
Jettei bija ļoti jauks raksturs, viņai svarīgāk bija cilvēku uzmanība, nekā nerātnības un mantiņu graušana.
Lai kā kucēns centās apmeklētājiem luncināt astīti, trīs mēnešus viņai visi gāja garām. No maza kucēna Jette izauga par pus gadīgu pusaudzīti.
Ilgi gaidītais brīdis, kad sunīte kādam iepatikās, bija 21.jūnijs. Jette ar savu jauno saimniecīti devās uz vēstures bagāto pilsētu Jelgavu.
Bonifacijs. Cilvēki atraduši milzīgi lielu runcīti pie savām dzīvokļa durvīm. Sākumā viņi mēģināja sameklēt runčuka saimniekus un izlīmēja sludinājumus visapkārt savai mājai. Bet neviens tā arī neatsaucās, un runcīti aizveda uz patversmi. Te izrādās, ka kaķītis ir brīnišķīgi skaists, neizsakāmi mīļš un draudzīgs, gan ar cilvēkiem, gan ar patversmes kaķiem. Nosaucām viņu par Bonifāciju, un par brīnumu runcītis uzreiz sācis atsaukties uz šo vārdu.Bonifācijs tika adoptēts pēc nepilnām trim nedēļām. Tagad viņam ir sava māja Mārupē, kur jau ir liels suns. To suni Bonifācijs uzreiz pielika pie vietas un pats jūtās pilnīgi, kā saimnieks, it kā būtu tur dzīvojis visu savu mūžu. Saimnieki ir tik ļoti apmierināti ar savu jauno ģimenes locekli, ka var stāstīt par viņu stundām ilgi. Priecājamies arī mēs.
Spartaks. Spartaks nonāca patversmē gandrīz pusgadu atpakaļ. Viņa saimnieki aizbrauca uz ārzemēm, un runcītis palicis uz ielas, kur viņu terorizēja vietējie kaķi. Patversmē Spartaks ilgi nevarēja pierast pie jaunas apkārtnes, kā arī uzticēties cilvēkiem. Bet pēc pāris mēnešiem viņš pilnīgi adoptējās un sācis ļoti aktīvi un emocionāli izpaust savu mīlestību pret cilvēkiem. Ja kāds ņēma Spartaku uz rokām, runcītis uzreiz apņēma to cilvēku ap kaklu un sāka sirsnīgi laizīt. Uz rokām viņš varēja nosēdēt ļoti ilgi.
Divas reizes runcītis tika adoptēts, bet neveiksmīgi. Abās ģimenēs bija bērni, un acīmredzot viņi nevarēja saprasties ar jauno mājas iemītnieku. Bet jūnija vidū uz patversmi atbrauca ģimene, kas uzreiz iemīlējās tieši Spartakā. Viņiem nebija ne mazāku šaubu par to, vai ņemt, vai neņemt šo spilgto kaķu personību. Tagad mūsu Spartaks guļ gultā, kopā ar savu saimnieku, un visa ģimene nevar nopriecāties par jauno kaķīti, kas aizpildīja viņu dzīvi ar mīlestību.

Maijs, 2009

Maijā patversmē ir uzņemti 43 kaķi un 21 suns, no patversmes ir adoptēti 26 suņi un 44 kaķi. Mums visiem ir prieks par  70 maijā adoptētajiem mūsu mīluļiem, bet īpaši par suņu puiku Diku, kas patversmē dzīvoja kopš 2007.gada decembra.

Finanšu atskaite:
Medicīniskie līdzekļi – 82,41Ls;
Dzīvnieku barība – 197,62 Ls
Kopā: 280,03Ls

Maija mēnesī „Dzīvnieku drauga fonds” organizēja informatīvo kampaņu lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai „Dzīve intensīvajā lauksaimniecībā” trīs Latvijas pilsētās - Ventspilī (2. maijā), Cēsīs (9. maijā) un Rīgā (23.maijā).
Mūsu brīvprātīgie palīgi maija mēnesī ir nostrādājuši 8 astoņu stundu darba dienas. Paldies visiem!
Laimīgie stāsti maijā
Kaķenītei Ļizai nomira saimniece un uz patversmi viņu atnesa saimnieces kaimiņi. Kaķenīte bija ļoti tramīga, neuzticīgi skatījās uz visiem ar milzīgi lielām acīm, iespiedusies būra pašā stūrī, jo viņa visu savu mūžu bija nodzīvojusi dzīvoklī un nebija redzējusi nevienu citu kaķi. Ļiza sāka justies labāk jau pēc dažām dienām. Viņa labprāt nāca klāt un sēdēja klēpī. Izrādījās, ka kaķenītei ir ļoti nosvērts un miermīlīgs raksturs, tādēļ tieši Ļizu izvēlējās vīrietis gados, kam pietrūka laba drauga.

Kaķenīti Poļinu atnesa uz patversmi saimnieki un palaida viņu patversmes teritorijā... Veselu mēnesi patversmes darbinieki centās viņu notvert, jo Poļina bija ļoti bailīga un slēpās pa patversmes šķūņiem. Bet visbeidzot atradām un sterilizējām. Izrādījās, ka Poļinai ir brīnišķīgs raksturs. Viņa ir mīlīga, dzīvespriecīga un kārtīga kaķu meitenīte. Poļinu adoptēja ļoti ātri tieši viņas labā rakstura dēļ. Viņa labi sadraudzējās ar kaķīti, kas jau dzīvoja pie viņas jaunajiem saimniekiem un tagad kaķenīte iepriecina visu ģimeni ar savām draiskulībām.

Suņu puika Diks patversmē bija viens no ilgāk nodzīvojušiem iemītniekiem - 2007.gada decembrī viņš tika atrasts Kalngalē. Tolaik suņu puisim varēja būt mazliet vairāk par vienu gadiņu. Diks ar savu smaidošo „sejiņu” un labsirdīgo raksturu apbūra patversmes darbiniekus, bet apmeklētājus diemžēl nē. Visi pagāja Dika būrim garām. Par viņu likām stāstus gan avīzēs, gan internetā, bet atsaucības nebija... Pēc pusotra gada maija otrā pusē beidzot kādam jaukam pārim iepatikās Diks. Suņuks arī viņiem pasniedza savu ķepu, laikam kā lūgumu, lai ņem līdzi. Cilvēki nespēja pretoties suņa lūgumam. Tā 22.maijā Diks devās no patversmes uz jaunām mājām. Dikiņš tagad dzīvo lauku mājā Gulbenes rajonā. Šajās mājās viņš būs uzmanības centrā, jo te citu dzīvnieku nav. Tieši tas šim suņukam arī bija kārojies - gūt sirsnību un mīlestību.

Pērnā gada rudenī patversmē nokļuva pinkains suņuks, kuru nodēvējām par Falko. Pinkainītis bija ieklīdis Krūzes ielā pie kādas mājas durvīm un prom vairs negāja, bet dzīvokļa saimnieki uzņemt suni mājās nebija gatavi. Falko priecēja ar savu jautro dabu - ziemā Falko ļoti patika vārtīties sniegā, bet jau pie pirmajiem zaļajiem zāles stiebriņiem viņš atkal krita gar zemi un vārtījās. Falko prot arī smaidīt kā cilvēks (tas gan ne katram sunim izdodas). Jautrajam Falko patversmē nācās nodzīvot pusgadu, kas nav maz. Viņš cilvēkiem patika, bet uzzinot, ka viņam ir aptuveni 8 gadi, tie atteicās. 26.maijā uz patversmi suņuku atbrauca izvēlēties kāda pensionēta kundze, kurai ļoti iepatikās cirtainais, jautrulis. Falko 26.maijā aizbrauca savām jaunajām mājām Iecavā. Dažas dienas vēlāk uzzinājām, cik saimniecīte un viņas ģimene ir priecīga par savu izvēli. Falko esot ļoti pieklājīgs, paklausīgs un tīrīgs.

Aprīlis, 2009

Aprīlī patversmē ir uzņemti 28 suņi un 42 kaķi, no patversmes ir adoptēti 29 suņi un 33 kaķi. 

  Izlietotā ziedojumu nauda aprīlī:
Medicīniskie līdzekļi- 665,06 Ls;
Dzīvnieku barība- 480,50 Ls;
Veterinārie pakalpojumi - 574,40Ls
Kopā: 1719,97 Ls

„Dzīvnieku drauga fonds” aktivitātes aprīlī:

30.aprīlī NVO institūts sadarbībā ar Swedbank organizēja gada balvu pasniegšanu 2008.gada labākajām NVO. Šogad pieteikumus bija iesniegušas 56 organizācijas. "Dzīvnieku drauga fonds" saņēma balvu "2008.gada līderis NVO atpazīstamībā" - piemiņas pulksteni un naudas prēmiju 300 latu apmērā.

"Dzīvnieku drauga fonds" piedalījās talkā!
18.aprīlī lielās talkas dienā aptuveni 50 brīvprātīgie strādāja patversmes un tās apkaimes teritorijas sakopšanā, kuras rezultātā tika savākti 2 lielie konteineri ar lūžņiem un gružiem. Liels paldies visiem - lieliem un maziem talciniekiem, kas atsaucās. Gandarījums ir ne tikai par padarīto, bet arī par atbalstu, kuru izjutām talkas laikā.

24.aprīlis - laboratorijas dzīvnieku aizsardzības diena!
Katru gadu 115 miljoni dzīvnieku tiek izmantoti eksperimentos laboratorijās, tādēļ viens no dzīvnieku aizsardzības pamatvirzieniem visā pasaulē ir šīs dzīvnieku grupas aizsardzība. 24.aprīlī Fonds nosūtīja vēstules Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas ar lūgumu atbalstīt un balsot par grozījumiem, kas veicina alternatīvo metožu izmantošanu pētījumos, kā arī atbalstīt normu, kas aizliedz primātu izmantošanu eksperimentos, jo maija pirmajā nedēļā notiks balsojums Eiroparlamentā.

Viesi aprīlī – Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas 6.klases 30 skolēni.

Laimīgie stāsti aprīlī
Kaķenīte Čipiņa patversmē nonāca 2008.gada 2.maijā, kad viņa tika atrasta patversmes teritorijā. Kaut arī viņas raksturs bija ideāls un viņa labi satika arī ar citiem patversmes iemītniekiem, veselu gadu Čipiņu neviens nebija izvēlējies adoptēt. 30.aprīlī kaķenīte devās uz jaunām mājām Rīgā
Par Emīliju ir īpašs stāsts
27.martā divas jaunietes bija izbraukušas vest pastaigā savus suņus uz Vārnukroga mežu. Mežā tika atrasts nekopts, maza auguma suņuks. Cilvēku, kam dzīvnieciņš varētu piederēt, apkārt nebija. Meitenes nekavējoties griezās pēc palīdzības mūsu patversmē.Atrastā sunīte tika nosaukta par Emīliju...
Kopā ar ārstu tika konstatēts, ka viņai ir slimas actiņas – infekcija bija radījusi gandrīz neatgriezeniskus bojājumus. Steidzami bija vajadzīga operācija, lai glābtu kaut vienu actiņu. Tā kā operāciju izmaksas ir lielas, tad lūdzām palīdzību masu mēdijos. Cilvēku atsaucība, lai palīdzētu slimai sunītei, bija liela - tika saziedoti 159 lati. Mīļš, mīļš paldies!Emīlja jau pēc dažām dienām bija rezervēta. Jauko un pacietīgo sunīti, kurš tik daudz bija pārcietis, gribēja daudzi, bet 29.aprīlī Emīlija devās pie jaukas ģimenes Kalngalē. Šī ģimene arī bija viena no daudziem ziedotājiem, kuri sunītei deva iespēja pasauli redzēt kaut vai ar vienu actiņu un izbaudīt laimīga suņuka dzīvi mīlošā ģimenē.
Kaķenītei Simai nomira saimniece, patversmē viņa nonāca 10.februārī ar lielām veselības problēmām – smagu dzemdes iekaisumu. Viņai tika veikta operācija. Tagad Sima dzīvo Rīgā, „mācās” zviedru valodu, lai varētu sarunāties ar viņas jauno saimnieku.

Arčijs 23.februārī patversmē ienāca ar vārdiņu Bocmans. 6 mēnešus jaunajam suņukam bērnība bija pagājusi nelabvēlīgos apstākļos. Viņa saimniecei rūpes par kucēnu likās mazsvarīgas – sunītim nebija ne pareiza uztura, netika veikta vakcinācija, nebija rotaļlietu, viņš netika vests laukā. Pa laimi kaimiņš sāka Arčiju aprūpēt, kamēr patversmē atbrīvojas vieta.Patversmē Arčijs nejutās omulīgi, bija ļoti sabijies, bet ar katru dienu palika drošāks. Pateicoties patversmes brīvprātīgajai palīdzei Agnesei, Arčijs tika aizvests uz suņu skoliņu, lai vairāk un ātrāk iepazītu pasauli un varētu tajā iejusties. Patversmē Arčijs nodzīvoja tikai vienu mēnesi.
24.aprīlī uz patversmi drauga meklējumos ieradās žurnāla „Ļublju” redaktors. Līdz šim viņš bija rakstījis stāstus par mūsu patversmes dzīvnieciņiem, bet tagad nolēma kādu no viņiem vest uz mājām... Arčijs tagad dzīvo Imantā, kur Imantas mežā var bieži satikt arī citus mūsu bijušos iemītniekus.
Čin-Čin
1.aprīlī kāds vīrietis Sarkandaugavā pamanīja pavisam mazītiņu, nekoptu un bēdīgu sunīti. Mazais suņuks tika nogādāts mūsu patversmē. Tā bija pekiniešu šķirnes kucīte jau labākajos gados. Nosaucām patversmē viņu par Čin-Čin. Tik maza auguma sunītim patversmes būris ir milzu baiļu kambaris, kur apkārt ir daudz trokšņu un kņadu. Mēs bijām ļoti priecīgi, kad atsaucās kāda jauna sieviete un vēlējās Čin-Čin dot pagaidu mājas, kamēr tiek meklēti bijušie saimnieki. Šī meitene suņuku mājās izvannoja un izķemmēja. Tad arī attārpojām un vakcinējām. Tā kā divu nedēļu laikā saimnieks nebija pieteicies un jauniete jau bija Čin-Čin iemīļojusi, tad sunīte arī palika pagaidu mājās pavisam. Mazā Čina esot dikti mīļa, jautra un uzticīga. Nekas vairs neliecina, ka pirms neilga laika mazais suņu ķipariņš vientuļi bija klejojis pa Rīgas ielām.
Mimī
3.aprīlī jauniešu pāris uz patversmi atveda pavisam vārgu kucēntiņu, kurš tika atrasts ieslēgts pagrabā bez ēdiena un dzēriena. Neviens nezina, cik ilgi mazulis tur atradās, bet bail pat padomāt, kas ar viņu būtu noticis, ja pēkšņi šiem jauniešiem ko nesavajadzētos pagraba telpā. Mazulis bija meitene, kura tika nodēvēta par Mimī. Suņu meitēns bija pavisam smalks un izvārdzis, bet par laimi, aktīvs. Mazulīte 10 dienu laikā tika pie jauniem, bet mums jau zināmiem saimniekiem. Mimī, tagad vārdā Soņa, ir draudzene mūsu bijušajam, bet jau slavenajam haskijpuisim Balu, kurš pagājušā gadā drailandā jeb kamanu suņu sporta disciplīnās bez sniega, kļuva par Lietuvas čempionu. Varbūt arī Soņa nākotnē mūs arī priecēs ar medaļām kādā no suņu sporta disciplīnām, jo mājās uzvedas ļoti aktīvi un ņem piemēru no Balu.

Marts, 2009

Patversmē uzņemti 44 kaķi un 32 suņi. Uz jaunām mājām aizgājuši 28 suņi un 44 kaķi. Izlietotā ziedojumu nauda: 777,24 Ls.

„Dzīvnieku drauga fonds” aktivitātes martā:

Fonds sadarbībā ar organizāciju “Compassion in World Farming” martā uzsāka nu jau tradicionālo kampaņu “Kļūsti par labās olas godalgas ieguvēju” ar mērķi pievērst pārtikas lielveikalu un sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu uzmanību olām, kuras tie pārdod vai izmanto ēdienu pagatavošanai.

Jau tradicionāli martā Fonds iesaistās vispasaules dzīvnieku aizsargu aktivitātēs pret rūpnieciskajām roņu medībām Kanādā. Šogad Fonds izvēlējās uzrunāt cilvēkus, organizējot roņu fotogrāfiju izstādi mākslas galerijā.

Patversmes „Dzīvnieku draugs” brīvprātīgie palīgi marta mēnesī ir nostrādājuši 10 astoņu stundu darba dienas, paldies arī bijušajai brīvprātīgajai Suzannai Stefanai no Vācijas par apciemojumu martā.

9.martā patversmi apmeklēja Tehniskās Universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Studentu pašpārvaldes pārstāvji. 31.martā mūs apciemoja 84.vidusskolas 6.klases 25 skolēni. Vispirms viņiem bija lekcija un pēc tam praktiskā iepazīšanās ar patversmes iemītniekiem. Paldies mūsu viesiem par sarūpētajām dāvanām patversmes iemītniekiem!

Laimīgie stāsti martā

Bakss. 10.martā uz patversmi tika saņemts zvans - Ķīnas cekulainam suņu večukam Baksim mirusi saimniece un suņuks palicis viens... Tajā pašā dienā Baksis jau bija pie mums. Ieraugot omulīgo, bet nedaudz pārbaroto neparastā izskata suņuku, neviens nevarēja paiet garām bez smaida. Viņam patversmē tika ierādīta vissiltākā un ērtākā vieta patversmē kucēnu istabā. Pirmajā dienā Baksītim bija bail, bet nākamajā dienā viņš jau priecīgs skrēja pretī un prasījās klēpī. Par šo amizanto suņuku bija liela interese, daudzi zvanīja, daži iebrauca apskatīt klātienē, bet nebija konkrētu atbilžu vai lēmumu. 19.martā ieradās cilvēki ar nopietnu nolūku tieši pie Bakša, zinot šķirnes plusus un mīnusus. Tagad puika kā karalis dzīvo Rīgas centrā jaukā ģimenē.

Džimis. Džimim pērnā gada oktobrī tika uzņemts patversmē, jo tika likvidēts privāts uzņēmums, kurā viņš pildīja sarga pienākumus. Neviens no bijušajiem darbiniekiem neko vairāk nespēja suņa labā darīt, neviens nespēja paņemt pie sevis. Džimi uz patversmi pavadīja daudzi uzņēmuma vīri... Bieži zvanīja un apjautājās, bieži nesa cienastus. Patversmē Džimis pavadīja 5 mēnešus. Pirmo laiku bija pārbijies, tad sirsnīgi sadraudzējās ar citiem patversmē esošajiem suņiem, mūsu brīvprātīgiem palīgiem un darbiniekiem. Džimis uz jaunām mājām aizbrauca 20.martā. Tagad viņš dzīvo Ogres rajonā, privātmājā un tur viņam ir draudzene, pavisam jauna laikas šķirnes suņu meitenīte. Esam ļoti apmierināti ar Džimīša jauno ģimeni un laimīgo likteņa pavērsienu. Džimis uz jaunām mājām aizbrauca 20.martā. Tagad viņš dzīvo Ogres rajonā, privātmājā un tur viņam ir draudzene, pavisam jauna laikas šķirnes suņu meitenīte. Esam ļoti apmierināti ar Džimīša jauno ģimeni un laimīgo likteņa pavērsienu.

Flēra. Sakarā ar dzīvnieku viesnīcas „Zoohotel” slēgšanu, kur reizēm ārkārtas gadījumā tika uzņemti bezsaimnieku suņi un kaķi, uz patversmi tika pārvesta kucīte, kuru nosaucām par Flēru. Flēra bija atrasta klaiņojot pa ielām, izmisīgi meklējot saimnieku. Saimnieki suņu meitenei neatsaucās... Patversmē Flēra uzreiz bija visu iemīlēta. Savus jaunos saimniekus Flēra sagaidīja viena mēneša laikā. Jauko sunenīti iemīļoja jauna ģimene ar bērniņiem no Rīgas. Mums ir zināms, ka Flērai klājas ļoti, ļoti labi. Viņa ir tīrīga un kārtīga, pat peļķes tiek apietas ar līkumu. Flēra brīnišķīgi izturas pret bērniem. Viņa ir izcīnījusi atļauju gulēt dīvānā. Mums ir prieks, ka uz pasaules ir tādi cilvēciņi, kuri dzīvnieciņu pieņem kā pilntiesīgu ģimenes locekli un ar kuriem četrkājainais draugs jūtas laimīgi.

Runcītis Mimmis nonāca patversmē 2008.gada 18. decembrī, jo mājās bērnam izrādījās alerģija uz dzīvniekiem. Uz to brīdi Mimmītim bija 4 gadi un viņš jau bija kastrēts. Sākumā kaķītis smagi pārdzīvoja dzīves pārmaiņas, jo visu savu mūžu bija nodzīvojis dzīvoklī, viņš pat atteicās no ēšanas. Tikai pēc 2 nedēļām Mimmītis sāka pamazām pierast pie jaunas apkārtnes un arī pie citiem kaķiem, kurus viņš nemūžam nav redzējis. Izrādījās, ka runcītis ir ārkārtīgi mīļš un draudzīgs, bet vietējie kaķīši to uzreiz „saprata” un sāka terorizēt nabaga Mimmīti. Kaķītim pat bija bail iziet no sava būra. Laimīgā kārtā 13. martā patversmē atnāca divas sievietes, kas sākumā gribēja adoptēt kādu kaķēnu. Taču Mimmis bija tas, kas iekaroja viņu sirdis ar savu maigo raksturu. Tagad kaķītis dzīvo kādā Rīgas dzīvoklī kopā ar saimnieci, kura var stāstīt par savu mīluli stundām ilgi...

Laimīgā kārtā 13. martā patversmē atnāca divas sievietes, kas sākumā gribēja adoptēt kādu kaķēnu. Taču Mimmis bija tas, kas iekaroja viņu sirdis ar savu maigo raksturu. Tagad kaķītis dzīvo kādā Rīgas dzīvoklī kopā ar saimnieci, kura var stāstīt par savu mīluli stundām ilgi...

Kapteinis. Runcītis tika atrasts uz prāmja „Baltik Regina” atpakaļceļā no Stokholmas uz Rīgu. Mēs, protams, nezinām, vai viņš ir zviedru kaķis, bet vārdu devām atbilstošu – Kapteinis. Patīkami ir tas, ka visa prāmja komanda piedalījās runča glābšanā - viņi paslēpa kaķīti atsevišķā telpā (turēt dzīvniekus uz prāmja ir stingri aizliegts) un cienāja viņu ar visādiem gardumiem. Ierodoties Rīgā, komandas locekļi sazvanījās ar patversmi un, par laimi, bija tikko atbrīvojusies vieta Kapteiņa uzņemšanai. Kapteinim bija aptuveni 6 mēneši un bezgala mīlīgs un mierīgs raksturs, tāpēc viņš tika aizrunāts jau nākošajā dienā. Tagad laimīgais jūras ceļotājs dzīvo pie saviem jauniem saimniekiem ar vārdu Kapteinis Imis (Imigrants) un iepriecina tos ar savu mīļumu un maigumu.

Februāris, 2009

Februārī no patversmes ir adoptēti 18 suņi, uz jaunām mājām devās 43 kaķi.Patversmē ir uzņemti 21 suns un 42 kaķi.

  Izlietotā ziedojumu nauda februārī:
Medicīniskie līdzekļi- 552,76 Ls;
Dzīvnieku barība- 298,57 Ls;
Keramikas bļodiņas - 6,17 Ls;
Veterinārie pakalpojumi - 478,00 Ls
Kopā: 1335,50 Ls

Februārī Fondu un patversmi apmeklēja audzēkņi no Jūrmalas alternatīvās skolas, Rīgas sanatorijas internātskolas un Ziemeļvalstu ģimnāzijas.

Laikraksts „Vesti Segodnja” 5. un 13.februārī publicēja rakstus par „Dzīvnieku drauga fonda” akciju kažokzvēru aizsardzībai un interviju ar patversmes direktori S.Vību ar mērķi sniegt informāciju par situāciju dzīvnieku aizsardzības jomā pašreizējā ekonomiskajā situācijā valstī.

25.februārī Fonda valdes locekle S.Vība piedalījās Zemkopības ministrijas darba grupā Ministru kabineta noteikumu sagatavošanai par mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu tiesisko regulējumu.

Februārī „Labās olas godalgas” kampaņas ietvaros „Dzīvnieku drauga fonds” tikās ar atsevišķu uzņēmumu pārstāvjiem, lai vienotos par piedalīšanos kampaņā.

19.februārī Fonds nosūtīja vēstules Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas par Direktīvas grozījumiem par eksperimentiem izmantoto dzīvnieku aizsardzību.

28.februārī Fonds uzsāka gadskārtējo akciju pret rūpnieciskajām medībām Kanādā, nosūtot vēstules Kanādas premjerministram S.Harperam, Vankūrveras mēram un Vankūveras 2010.gada Olimpisko spēļu organizēšanas komitejai ar lūgumu ieviest aizliegumu nogalināt roņus rūpnieciskajās medībās, kas katru gadu norisinās Kanādas ledājos.

Laimīgie stāsti februārī.

FidžiAukstā 9.janvāra dienā kāda sieviete no savas mašīnas loga pamanīja, ka lielceļa malā Rīgas rajonā tup suņuks ar paceltu ķepiņu un drebinās no aukstuma. Sieviete nepalika vienaldzīga pret nelaimē nonākušo radībiņu, nepabrauca lepni garām, bet apstājās un suņuku iecēla mašīnā. Suņu meitene tika nogādāta patversmē un viņai tika dots vārds Fidži. Ārsti konstatēja, ka ir vajadzīga operācija kājiņai, un ar šīs pašas labsirdīgās sievietes atbalstu, tā tika veikta ļoti ātri. Savas jautrās un labsirdīgās dabas dēļ sunīte Fidži kļuva par visu patversmes darbinieku simpātiju. Fidži labprātīgi ļāvās arī safrizēties, jo laikam jau arī pašai netīrās pinkas bija par traucēkli. Nomainot ārieni, sunīte izskatījās vēl piemīlīgāka. Patversmē Fidži pavadīja pusotru mēnesi. Par viņu nebija nekādas intereses, bet 21.februārī Fidži bija laimīgā diena – viņu adoptēt gribēja divi pretendenti! Fidži tika jaukā ģimenē ar bērniem Rīgas rajonā. Mēs uzreiz sapratām, ka arī bērni nekad nedarīs sunītim pāri - Fidži tika glāstīta ar mīļumu, pretī saņemot slapjas bučas.

Maveriks1.februārī melnais suņu puisēns bija paskrējis zem mašīnas... Kā nelaimes aculiecinieki zināja teikt, kucēns nevienam nepieder, viņš dzīvoja pats par sevi. Par laimi, suņukam nekas nebija lauzts, ķepās bija tikai dziļi pušumi. Suņuks tika pie vārda Maveriks. Apbrīnojami, ka 4 mēnešus vecs kucēns visas pārsiešanas pacieta mierīgi un pacietīgi. Viņa actiņas vienmēr izskatījās smaidam. Pagāja apmēram tikai nedēļa, kad kāda ģimene no Olaines puses suņukā iemīlējās un pacietīgi gaidīja, kad Maveriku varēs ņemt mājās. 21.februārī šai ģimenei pacietība „izsīka” – topošie saimnieki paši apņēmās rūpēties par Maveriku un katru dienu pārtīt brūces. Tā puika, prieka asaru pavadīts, aizbrauca uz mājām, kur visi viņu jau gaidīja ar sarūpētām mantām un visu citu nepieciešamo. Mums ir arī priecīgas ziņas, ka suņukam klājas ļoti labi.

DimdiņaKaķenīte pērnā gada rudens sākumā četras dienas sakņupusi bija nosēdējusi pie braucamās daļas kāda ielas malā. Pat lietus un vējš viņu no tās vietas nespēja aizbaidīt. Iespējams, ka kaķītis ar lielām cerībām tur kādu gaidīja... Kad kāda sieviete uz patversmi atnesa slapjo izbadējušos kaķenīti, dzīvnieciņš sajutis siltumu, sāka murrāt. Mīlīgo kaķenīti nosaucām par Dimdiņu. Dimdiņa pēc saviem rudenīgajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bija apslimusi. Kādu laiku tā pavadīja klīnikā. Kopumā dzīvnieciņš patversmē pavadīja pusgadu, lai gan raksturs viņai bija jauks un interesants. 21.februārī arī Dimdiņa sagaidīja savus jaunos saimniekus no Jūrmalas, kur viņai jaunajās mājās būs iespēja iziet arī pagalmā un pagozēties saulītē vai paķert tauriņus.

Burvis. Uzreiz pēc Jaunā gada patversmes teritorijā tika pamanīts svešs kaķis. Iespējams, ka runčuks bija atnācis no tuvējām mājām, bet visticamāk, ka viņš kādam bija kļuvis nevajadzīgs... Runcis, kuru nosaucām par Burvi, tika uzņemts patversmē un, kā jau visiem jauniem iemītniekiem, Burvim tika veikta ārsta apskate. Dakterīts konstatēja, ka kaķis ir 8 gadus vecs un vesels kā rutks. Patversmes būrī runcis Burvis neskuma ilgi, jo jau pēc mēneša uzsmaidīja kaķa laime. Kāds gados padzīvojis laulāts pāris tieši Burvi bija noskatījuši avīzē „Diena”. Nākamā dienā jaunie runčuka saimnieciņi jau bija klāt un priecīgi veda jauno draugu uz mājām Mārupē.

Janvāris, 2009

Patversmē ir uzņemti 10 suņi un 18 kaķi, 4 Džungārijas kāmīši. Janvārī no patversmes ir adoptēti 18 suņi, bet īpaši veiksmīgs janvāris ir bijis kaķiem – no patversmes uz jaunām mājām devās 52 kaķi.

 Izlietotā ziedojumu nauda jaņvārī:
Medicīniskie līdzekļi- 42,00 Ls;
Dzīvnieku barība- 280,26 Ls
Kopā: 322,26Ls

Janvārī „Dzīvnieku drauga fonds” atkārtoti ir izdevis informatīvo bukletu „Teritorijas iezīmēšana jeb kā labāk saprasties ar kaķi”, kas tiks piedāvāts visiem dzīvnieku īpašniekiem ar mērķi informēt par dzīvnieka sterilizēšanas nepieciešamību. „Dzīvnieku drauga fonds” uzsāka gatavošanos „Labās olas godalgas” kampaņai, izdodot informatīvo bukletu par olu marķējumu tirdzniecības vietās.

31.janvarī Fonda pārstāve S.Vība piedalījās mākslinieces un dzīvnieku aizstāves Ilonas Gonsovskas (25.11.1955.-23.12.2008.) piemiņas pasākumā Rīgā. 23.decembra vakarā saņēmām skumju vēsti, ka Ilonas Gonsovskas vairs nav starp mums. Sadarbība ar brīnišķīgo un sirsnīgo Ilonu iesākās vairāk kā gadu atpakaļ. Šī gada februārī bija iecerēts liels dzīvnieku aizsardzības informatīvs pasākums Rīgas Kongresu namā. Diemžēl visiem sapņiem nav lemts piepildīties. Pasaule ir zaudējusi patiesu dzīvnieku draugu un sirds cilvēku. Pieminot Ilonu, nekautrēsimies būt labsirdīgi.

 Laimīgie stāsti janvārī.
17.janvārī no patversmes uz jaunām mājām devās sunīte Krona, kas šeit dzīvoja kopš 2001.gada 25.septembra. Viņa bija visilgāk patversmē nodzīvojušais suņuks!
Krona -  ļoti aktīva, kustīga, enerģiska un dzīvespriecīga sunīte ar skaistām dzintara acīm un zeltaini brūnu kažoku - līdz šim nebija atradusi sev īstu draugu, kaut arī no patversmes uz jaunām mājām bija devusies jau trīs reizes. Sunītei ir ļoti labs un draudzīgs raksturs, taču sākumā viņa baidījās no svešiem cilvēkiem, viņai nepatīk arī kaķu sabiedrība, un tāpēc jaunu saimnieku atrašana nebija izdevusies. Mēs, patversmes darbinieki un brīvprātīgie, Kronu jau uzskatījām par "savu suni", līdz brīdīm, kad mūsu brīvprātīgā Maija Selezņova izlēma, ka no pastaigām Krona vairs atpakaļ uz patvermsi nenāks... Tagad Krona dzīvo Rīgā, Imantā un pēc vairāk kā septiņiem gadiem patversmē ir sagaidījusi brīnumu. Savukārt, mums visiem patversmē ir atkal viena diena ar prieka asarām.

Janvārī aizgāja mājās mūsu mīlulis kaķu puika Lakijs, kas nodzīvoja patversmē gandrīz 4 gadus. Pirms tam 5 gadus Lakijs dzīvoja pie kādas ģimenes, bet saimniekiem bija jābrauc prom no Latvijas un paņemt kaķīti līdzi nebija iespējams...Lakijs nevarēja pierast pie jauniem dzīves apstākļiem patversmē aptuveni gadu. Sākumā viņš nevienu nelaida sev klāt, šņāca un pat bija agresīvs. Pēc tam stresa dēļ Lakijs smagi saslima un ārstējās vairāk kā 2 mēnešus. Kad pagāja gads, tika pieņemts lēmums aiznest Lakiju uz patversmes koloniju, kur dzīvo tādi patversmes kaķīši, kam ir grūti atrast saimniekus. Bet izrādījās, ka Lakijs nevar sadzīvot ar citiem kaķiem. Viņš visu laiku skrēja pie patversmes durvīm ar cerību, ka viņu ielaidīs atpakaļ telpās. Pēc pāris mēnešiem Lakijs nonāca atpakaļ telpās un izrādījās, ka viņš ir mainījis savu raksturu - palicis draudzīgs ar cilvēkiem.
2009.gada 4. janvāris Lakijam bija laimīga diena, jo patversmē atnāca jauns cilvēks tieši pēc Lakija. Viņš bija noskatījis Lakiju patversmes mājas lapā internetā un nolēmis atbraukt un iepazīties tuvāk. (Iepazīšanās gan nebija īpaši veiksmīga, jo runcītis saskrāpēja savu topošo saimnieku.) Taču, neraugoties uz to, Lakijs tika adoptēts. Kad sazvanījāmies ar saimnieku pēc mēneša, uzzinājām, ka Lakijs un saimnieks ļoti labi ir sadraudzējušies un saprot viens otru bez vārdiem.

Lapa, 6 gadu veca, klasiski strīpaina kaķenīte nodzīvoja patversmē gandrīz 3 gadus un lielajā kaķu istabā jau jutās kā īsta saimniece. Kādu laiku viņa arī dzīvoja pa āru, staigājot pa patversmes teritoriju. Pēc rakstura Lapa bija ļoti mīlīga kaķenīte, bet patstāvīga. Sēdēt klēpī viņai nepatika. Lapas jaunā saimniece atbrauca uz patversmi 24. janvārī un uzreiz iemīlējās apaļā, strīpainā Lapas sejiņā. Tagad mūsu Lapa dzīvo Baldonē un „apsaimnieko” savu jauno dzīves vietu.

Oskariņš patversmē bija no 2.decembra. Šajā dienā kāda sieviete pamanīja, ka Nacionālā teātra rajonā klimst liela auguma suns. Suns bija ļoti netīrs un viņam gadiem nebija cirpts un kopts kažoks. Viņam pat galvu bija grūti pacelt no smagās nešļavas, kas bija gadu gadiem uzaugusi uz ausīm. Patversmē suņukam nonākot, tika atlikti visi citi darbi, lai pēc iespējas ātrāk atbrīvotu suni no briesmīgā apmatojuma. Ieraugot nelaimīgo dzīvnieciņu, sapratām, ka darbs būs visiem... Kopā ar apmatojumu līdz pat ādai bija saķepuši gadiem nemazgātie netīrumi un dubļi. Pirmo izdevās atbrīvot asti, suņuks to uzreiz paluncināja. Pat asaras acīs saskrēja padomājot, cik ilgi suņuks nebija spējis to izdarīt. Trīs stundas vēlāk varēja nosvērt saķepušo masu. Tā svēra 5 kilogramus! Tālāk Oskariņa kopšanas darbi turpinājās vannā. Jau nākamā dienā šis lielais, bet ļoti sirsnīgais suns, nāca pretī un spieda galvu klēpī, lai pakasa aiz auss, lai paglauda muguriņu, lai pasaka labu vārdiņu. Liels paldies šai sievietei, kura nepagāja vienaldzīgi garām vientuļam suņukam! Lai gan Oskariņš ir 8 gadus vecs, viņš sagaidīja mājas, kur sirsnība ir pirmajā vietā.

Atskaites par paveikto 2008.gadā:

Decembris, 2008

Paldies visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, kas šajā grūtajā laikā spēj dalīties un sniegt atbalstu patversmes iemītniekiem!

Patversmē decembrī uzņemti 47 kaķi un 29 suņi.

Uz jaunām mājām decembrī aizgājuši 61 patversmes iemītnieks - 45 kaķi un 16 suņi.

Mums ir liels prieks par visiem mūsu mīluļiem, kas Ziemassvētkos ir kopā ar jauniem saimniekiem!

Izlietotā ziedojumu nauda 2008. gada decembrī:

Dzīvnieku barība- 321,27Ls;
Kaklasiksnas, pavadas- 42,82Ls
Medikamenti- 728,88Ls
Veterinārie pakalpojumi- 869,13 Ls;
Dezinfekcijas līdzekļi, vate- 38,00Ls
Kopējās izmaksas: 2000,10 Ls

6.decembrī nodibinājums "Dzīvnieku drauga fonds" organizēja piketu iepretim kažokādu apģērbu veikalam "Punto" Rīgā, Kr.Barona ielā 28. Akcijas mērķis - uzrunāt cilvēkus neiegādāties kažokādu izstrādājumus.
Šis ir tikai pirmais, bet ne vienīgais akcijas pasākums Rīgā!
AS "Swedbank" Biznesa klientu apkalpošanas daļas darbiniekiem akcijas "Eņģeļi pār Latviju" kontekstā radās ideja skaistos dvēseles svētkus ienest pēc iespējas vairāk cilvēku un viņu draugu ikdienas dzīvē. Atsaucoties uz pozitīvām atmiņām no iepriekšējās sadarbības reizes, viņi izvēlējās dzīvnieku patversmi "Dzīvnieku draugs" . Bankas ciemiņi ieradās 17.decembrī ar cienastu patversmes iemītniekiem un laba vēlējumiem visai patversmes komandai!
Ziemassvētkus gaidot, patversmi apmeklēja arī „Latvijas pasta” pārstāvji, lai sagatavotu informāciju „Latvijas Pasta Avīzei” par iespējām palīdzēt patversmes dzīvniekiem. Īpašas rūpes Pasta darbinieki uzņēmās par runčuku Pikaso, kuru viņi bija atraduši Rīgas centrā un nogādāja patversmē.
Ziemassvētku sveicieni no Fonda
„Dzīvnieku drauga fonds” Ziemassvētkos sveica visus sadarbības partnerus, brīvprātīgos, bet jo īpaši tās skolas skolēnus, kuri 2008.gadā apciemoja patversmi „Dzīvnieku draugs”. Grāmatas par dzīvniekiem tika nosūtītas Starptautiskajai skolai, „Patnim”, „71 vidusskolai, „Rīdzei”, „Valodiņai”, Iļģuciema ģimnāzijai, Klasiskajai ģimnāzijai, Saldus pilsētas pamatskolai, Purvciema ģimnāzijai.

Laimīgie stāsti decembrī

Viens no laimīgākajiem brīžiem ir, kad saimnieks atkal satiekas ar savu četrkājaino draugu. 26.decembra vakarā pieņemšanas telpā ieradās bariņš ar iereibušiem cilvēkiem, kuri ieveda suni atrunājoties, ka to tikko atraduši, bet pēc brīža kāds no viņiem tomēr atklāja, ka sunīte pie viņiem ir bijusi jau vairākas dienas. Laikam jau šādi gadījumi ir diezgan bieži, kad cilvēki piesavinās svešu dzīvnieku, neziņojot par to patversmēm un masu medijiem... Nākamā rītā patversmes darbiniece, ieraugot jaunpienācēju, sunīti atpazina. Par gaišās krāsas kucīti Nerru jau nedēļu visos portālos bija izlikti sludinājumi. Steigšus tik ņemta rokā telefona klausule un zvanīts saimniecītei... Līnijas otrā pusē bija neviltots prieka izsauciens un saimniecīte pusstundas laikā bija klāt. Prieks bija gan Nerrai, gan saimniecītei un, protams, mums.
Novembra pirmā pusē patversmē tika nodota ļoti jauka sunīte Blanka, kuru vasarā vēl pavisam maziņu bija atradusi kāda kundze. Pusgadu viņa Blanku bija izlolojusi, bet ilgāk vairs spēka un naudiņas nepietika. Patversmē Blanka tika lutināta - viņā bija kaut kāds pievilkšanas spēks, ka neviens nespēja viņai neko atteikt. Pēc trim nedēļām Blanka no patversmes aizbrauca uz jaunām mājām Ādažos. Viņu adoptēja jauki cilvēki, kuri nesen bija zaudējuši savu iepriekšējo suņuku, bet vēl viens četrkājains draugs Blanku gaidīja mājās, lai aicinātu uz rotaļām.

Runčuks Pilots.
Aptuveni 4 mēnešu vecs runcītis tika atrasts uz Kalnciema tilta. Nabaga dzīvnieks laikam tika izmests no mašīnas... Viņš bija nogādāts patversmē ar ļoti smagām traumām, bet, neraugoties uz tām, Pilotiņš bija ļoti pacietīgs un mīļš runcītis. Kaķītim bija abu gūžu locītavu lūzumi, kā arī uretras plīsums. Tika veikta sarežģīta operācija, pēc kuras bija mazas cerības uz pilnīgu atveseļošanos. Brīnums notika! Īsi pēc operācijas viņu noskatīja interneta mājas lapā viena jauna sieviete, kura bija gatava rūpēties par Pilotiņu. Kaķītis sāka ātri atveseļoties un pēc divām nedēļām jau varēja doties uz mājām. Tagad viņš dzīvo Kadagā pie gadīgās saimnieces.

Kaķenīte Katja. Katjas stāsts sākumā bija ļoti skumjš. Viņa bija nogādāta veterinārā klīnikā ar lauztu žokli un citām smagām traumām. Aculiecinieki apgalvoja, ka to izdarīja viņas saimnieks... (patiesību vēl skaidro policija). Žoklītis tika izoperēts, un Katja palika klīnikā uz rehabilitācijas periodu. Pēc visa pārdzīvota viņai nemaz nebija uzticības cilvēkiem. Kaķenīte bija tik dziļi psiholoģiski traumēta, ka nevienu cilvēku nelaida klāt pat pie sava būra. Visas medicīniskās manipulācijas bija jāizdara ar ļoti lielām grūtībām. Cerību uz dzīvnieka psiholoģisku atlabšanu tādā stāvoklī nebija...
Pēc trim mēnešiem, kad kaķenītes veselības stāvoklis normalizējās, viņa tika pārcelta uz patversmi, kur pamazām sāka pierast pie cilvēkiem. Vēl pēc mēneša Katja jau pati pieglaudās pie rokām un pat nāca klēpī pie patversmes darbiniecēm. Kaķenīte nodzīvoja patversmē pusgadu, kad atnāca sieviete, kurai tieši Katja uzreiz iekrita sirdī. Tagad Katjai ir sava māja un savi mīloši saimnieki. Mēs ceram, ka savu iepriekšējo dzīvi viņa pat sapnī neatceras.
Paliela auguma kucēnu Džesperu 20.novembrī uz patversmi bija atveduši bērni. Suņuks viens esot klaiņojis Bišumuižas apkārtnē. Vecāki „atradumu” nav piekrituši paturēt. Sākumā kucēns patversmē bija diezgan nejauks, mēģināja parādīt, ka viņš te grib būt saimnieks. Audzināšanas nolūkā Džesperu bieži sākām laist kopā ar pieaugušiem suņiem un viņam pārgāja „kāre uzkundzēties”. Lielie suņi Džesperam ierādīja vietu suņu barā un iemācīja, ka „jaunie” nevar tā uzvesties ne pret citiem suņiem, ne cilvēkiem. Decembra vidū arī Džespers tika adoptēts. Tagad viņš dzīvo Jūrmalā, kur tiešām suns var justies labi, un viņam ir ļoti jauka saimniece.

Novembris, 2008

Novembrī uzņemti 52 kaķi un 26 suņi, 1 pundurtrusis.

 Uz jaunām mājām aizgājuši 73 patversmes iemītnieki – 45 kaķi, 26 suņi, 1 žurciņa un 1 pundurtrusis!

Izlietotā ziedojumu nauda 2008. gada novembrī:

Dzīvnieku barība- 430,21Ls;
Kaklasiksnas, pavadas- 49,45Ls
Medikamenti- 581,04Ls
Veterinārie pakalpojumi- 758,61 Ls;
Būri suņiem, bokss kaķiem- 180,59Ls 

Kopējās izmaksas:1999,90  Ls

Nodibinājums "Dzīvnieku drauga fonds" sadarbībā ar fotogrāfu Sergeju Kondrašinu, iestājoties ziemas sezonai, tradicionāli organizē akciju kažokādu dzīvnieku aizsardzībai.

Akcijas organizētāji simboliski jautā ikvienam: "Cik upuru ir tavā apģērbu kolekcijā?", tādējādi atkal liekot padomāt par apģērbu izvēli, saudzējot, saglabājot dzīvnieku dzīvības.

Akcijas laikā - novembrī, decembrī, janvārī - plakāts ar akcijas jautājumu tiks izvietots Ulmaņa gatves un Vienības gatves krustojumā.

"Dzīvnieku drauga fonds" ir aicinājis akcijai pievienoties arī apģērbu tirdzniecības firmas/veikalus, kuri pircējiem nepiedāvā  kažokādu izstrādājumus. Uz aicinājumu ir atsaucies apģērbu veikalu tīkls "Jack and Jones", kas ir piekritis izvietot visos firmas veikalos Latvijā Fonda akcijas plakātus un informatīvos materiālus.

Novembrī „Dzīvnieku drauga fonds” oficiāli tika uzņemts starptautiskā dzīvnieku aizsardzības organizācijā – „Brīvi no kažokādām”(Free from Fur), kuras mērķis ir kažokādu dzīvnieku aizsardzība.

LAIMĪGIE STĀSTI NOVEMBRĪ

Stafa patversmē nonāca 8.maijā - viņu atveda kāds jauns puisis, sakot, ka Stafa esot drauga pamests suns... Stafiņa bija stressā un no visa baidījās, sākumā pat bija nedaudz agresīva, neuzticējās cilvēkiem. Taču pa lēnām Stafa pierada. 16.novembrī stundu pirms patversmes slēgšanas patversmē ieradās jauns pāris, kas ilgi vēroja visus patversmes suņus. Sirdī viņiem iekrita tieši Stafa un varēja redzēt, ka arī Stafa uzreiz pieņēma jaunos saimniekus. Pašreiz Stafa ir īsta rīdziniece un ir laimīga ar jaunajiem saimniekiem.

 Jauko sunīti Pamelu patversmē nācās nodot pašai īpašniecei - viņa ar asarām acīs stāstīja, ka bērnam ir alerģija un ka bija grūti izšķirties par šādu soli - atteikties no iemīlētās sunītes. Pamela ar savu mīlīgo raksturu ātri iekaroja visu darbinieku sirdis. Patversmē jaukā meitenīte pavadīja pavisam maz, tikai 2 nedēļas, kad pēc viņas atbrauca no Madonas rajona.

Mums ir liels jo liels prieks, ka sunīte mājas atrada pie ļoti labiem cilvēkiem. Pamela tagad ir mūsu bijušās kaukāziešu suņu meitenes Kubas, („Miss’2008”) vistuvākā kaimiņiene. Ļoti ceram, ka suņu meitenes būs nešķiramas draudzenes.

Mazais, ņiprais suņu vīriņš Čedviks bija atrasts pie Rīgas 64.vidusskolas Purvciemā. Suņuks tika nogādāts mūsu patversmē pēc dažām dienām, jo atradēji cerēja suņuku saimniekus atrast pašu spēkiem. Mēs jau arī vienmēr ceram, ka tūlīt, tūlīt ieradīsies īstie saimnieki, bet tā notiek reti. Pēc 2 nedēļām Čedvikam sākām meklēt jaunus saimniekus. Cilvēki bieži vēlas adoptēt maza auguma sunīšus, bet tā kā šim šunelim bija vismaz 7 gadi, tad jaunus īpašniekus atrast tam bija samērā grūti. Tika ievietota ziņa avīzē „Diena” un tad atsauksme bija lielāka. Mums par neizsakāmu prieku ar „Dienas” un Teklas Šaiteres palīdzību, Čedviks atgriezās īstajās mājās! No pazušanas un atkal redzēšanās brīža bija pagājis gandrīz mēnesis.

Džeta patversmē nonāca 23.maijā. Sunīte bija pieklīdusi pie kāda no Rīgas namiem. Patversmē Džeta uzreiz iejutās, uzvedās tā, it kā te būtu jau dzīvojusi no mazotnes. Sunīte ar visiem bija draudzīga, ļoti draiskulīga un enerģijas pilna. Sapratām, ka viņu jaunās mājās iekārtot būs diezgan grūti viņas lielās aktivitātes dēļ. Kad Džeta patversmē jau bija pavadījusi pusgadu, patversmē suņuku adoptēt ieradās kāda ģimene no Rīgas. Viņiem acīs iekrita dzīvespriecīgā Džeta. Kad topošajiem saimniekiem tika stāstīts par viņas neizsīkstošo enerģiju, viņi nenobijās, bet nolēma draiskuli vest uz suņu skoliņu un mācīt „labām manierēm”. Mums ir prieks par suņu saimniekiem, kuri ir gatavi pavadīt daudz laika kopā ar savu mīluli, to skolojot, rotaļājoties un vedot garās pastaigās. 

Bugijs. Bugijs bija patversmes „veterāns”. Viņš šeit - patversmes kolonijas mājiņā - nodzīvoja gandrīz 5 gadus, kur viņam bija iespēja iziet ārā un medīt peles un putnus. Tagad Bugijs dzīvo privātā mājā un „iepriecina” saimnieci ar noķertām pelēm, kā arī ar savu draudzīgo raksturu.

Laska. Laska bija pamesta patversmes šķūnī gadu atpakaļ, kad bija vēl 3 mēnešu veca mazulīte. Viņa bija pavisam mežonīga. Pēc pusgada viņa jau ļāva sevi paglaudīt, un pat pieprasīja, lai glauda tikai un vienīgi viņu, kaut gan klēpī sēdēt viņai vēl bija bail. Novembra vidū ar savu skaļo murrāšanu un glaudīšanos Laska iekaroja kādas sievietes sirdi. Tagad Laska dzīvo kopā ar saimnieci un pamazām sāka pierast pie jaunajām mājām.

Muris (Stasiks). Runcītis nokļuvis patversmē 3 gadus atpakaļ ar bļodas kaula lūzumu. Sākumā Murītis bija ļoti bailīgs un gulēja būrī, saritinājies kamolā gandrīz 3 mēnešus, kamēr saauga bļodas kauls un viņš sāka patstāvīgi staigāt. Ārstēšanās laikā Muris pierada pie cilvēkiem un izrādījās, ka viņš ir ļoti mīļš un draudzīgs runcītis. Tagad Muris jau ir iedzīvojās jaunajā ģimenē, kas ilgi bija gatavojusies dzīvnieka uzņemšanai un izvēlējās tieši viņu.

Samsons. Samsons - 4 gadu vecs kastrēts runcis, kuru saimnieki atveda uz klīniku iemidzināt, jo ģimenē piedzima mazs bērns... Bet runcītis bija tik skaists un tik mīlīgs, ka ārsti nevarēja izdarīt pieprasīto, un runcītis nokļuva patversmē. Viņš nodzīvoja patversmē nepilnas 3 nedēļas, kad atbrauca sieviete no Gulbenes, kas bija noskatījusi Samsonu mājas lapas bildē un gribēja adoptēt tieši viņu. Nesen saņēmām ziņu no jaunās saimnieces, ka Samsoniņš ir iedzīvojies jaunajā mājā ļoti ātri un visi priecājas par jauno ģimenes locekli.

Goša. Gošas saimniece aizgāja citā pasaulē un 14 gadus vecais runcītis nonāca patversmē. Cerību uz adopciju bija ļoti maz. Bet Gošam bija tik brīnišķīgs raksturs, ka viņu mīlēja visi patversmes un klīnikas darbinieki. Pēc gada dzīvošanas būrī novembra svētdienā Goša aizbrauca pie jaunas saimnieces, kurai mājās jau ir vairāki kaķi. Goša sadraudzējās ar visiem un jūtās ļoti labi

Oktobris, 2008
Patversmē oktobrī uzņemti 53 kaķi un 39 suņi.
Uz jaunām mājām aizgājuši 93 patversmes iemītnieki – 58 kaķi 35 suņi! Veiksmīgs mēnesis!

Izlietotā ziedojumu nauda 2008. gada oktobrī:

Dzīvnieku barība- 162,58 Ls;
Kaklasiksnas, pavadas- 49,20Ls
Medikamenti- 901,57 Ls
Veterinārie pakalpojumi- 222,39 Ls

Kopējās izmaksas:1335,74  Ls

Grupas „Tumsas” albums prezentēts dzīvnieku patversmē "Dzīvnieku draugs"9.oktobrī patversmē tika prezentēts grupas „Tumsa” jaunais albums „Suns”. Pasākuma idejas rosinātāja, koncertsērijas mūza, talismans un simbols ir Mārtiņa Freimaņa sunīte Pepe. Pepe tika paņemta tieši no patversmes „Dzīvnieku draugs”, kad vēl bija pavisam maza. Mārtiņš Freimanis pasākumā teica, ka Pepe viņam ir daudz ko iemācījusi. „Pepes acis nekad nemelo. Viņa patieš

Reports:

• Report 09.10.2009
• Report 30.11.2009
• Report 16.12.2009
• Report 04.01.2010
• Report 19.04.2010
• Report 11.05.2010
• Report 15.06.2010
• Report 19.08.2010
• Report 19.08.2010
• Report 21.09.2010
• Report 15.10.2010
• Report 09.11.2010
• Report 11.12.2010
• Report 14.01.2011
• Report 25.02.2011
• Report 21.04.2011
• Report 21.04.2011
• Report 17.06.2011
• Report 17.06.2011
• Report 14.07.2011
• Report 04.10.2011
• Report 04.10.2011
• Report 02.11.2011
• Report 16.11.2011
• Report 16.12.2011
• Report 19.01.2012
• Report 13.02.2012
• Report 20.03.2012
• Report 28.04.2012
• Report 31.05.2012
• Report 14.06.2012
• Report 07.08.2012