Atskaite 04.09.2013
Augustā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 26 dzīvnieki – 18 kaķi un 8 suņi, bet uz jaunajām mājām devušies 33 dzīvnieki: 29 kaķi un 4 suņi.
Finanšu atskaite:
Veterinārie pakalpojumi LVL 419,10
Veterinārās zāles LVL 293,01
Kopā izlietots LVL 712,11
Laimīgie stāsti augustā
Opītis
Melnais suņu opītis 28.augusta vakarā steberēja starp mašīnām pa autoceļu P1 starp Kalngali un Ķīšezeru. Večuks izskatījās krietni gados, gandrīz akls un pakurls, taču ap kaklu viņam bija zili sarkana siksniņa un suņuks izskatījās nesen rūpīgi apcirpts, lai gan novārtījies lipīgos dubļos. Tāpēc radās pamatota doma, ka pensionāriņš vienkārši devies brīvsolī, taču kurluma un akluma dēļ vairs nav pratis atrast ceļu mājup. Tomēr vietējo iedzīvotāju izjautāšana rezultātu nedeva – neviens sirmo suņa kungu neatpazina, tāpēc viņš nonāca patversmē. Par laimi, tikai uz īsu brīdi – jau pēc dažām dienām zvanīja prieka pilnā Opīša saimniece, kura vairs nebija cerējusi večukiņu ieraudzīt dzīvu. Izrādījās, ka mūsu aprēķini par Opīša vecumu – ap 10 gadu – bijuši pārlieku pieticīgi: viņš asti šai pasaulē luncina nu jau 15 gadu!
Hipsija
Katram sunim reiz pienāk laiks doties mājās, un augustā šo brīdi beidzot sagaidīja arī mūsu melnā suņu dāma Hipsija. Viņa patversmē bija nodzīvojusi apaļu gadu – kopš 2012.gada 18.augusta, un tas bija pavisam dīvaini, jo parasti neliela auguma šuneļi jaunas mājas atrod ļoti ātri. Taču Hipsijai bija gan daudz apskatītāju un ciemos nācēju, taču neviens mājā vedējs. Varbūt tas bija saistīts ar suņu kundzītes vecumu, lai gan seši – septiņi gadi tik spraunai meitenei tāds nieks vien ir, bet varbūt – tā tam bija jānotiek, lai Hipsija sagaidītu savus īstos cilvēkus.
Viņi patversmes durvis atvēra augusta nogalē, un jau uzreiz nebija šaubu, ka viņi ir īstie Hipsijai un Hipsija ir īstā viņiem. „Hipsijai ir zelta raksturs,” tā saka jaunā saimniece, un atzīst, ka trūkstot pat vārdu, lai izstāstītu, cik sunene ir brīnišķīga.
Šuriks
Šuriku jūnijā uz patversmi atveda viņa saimnieks - tālbraucējs šoferis. Ar asarām acīs viņš stāstīja, ka sarežģoties ģimenes apstākļiem, vairs neesot iespējas parūpēties par suni. Mazais draiskulis ātri vien iejutās patversmes atmosfērā, un bija skaidrs, ka ilgi uz jaunām mājām viņam nebūs jāgaida. Tagad Šuriks dzīvo Rojā, ir nomainījis vārdu un kļuvis par Džekiņu, un mēģina no pilsētnieka kļūt par laucinieku – mācās nebaidīties no ūdens, apgūst tuvējos mežus un laukus, iepazīst citas dzīvas radības. Vienīgi ar kaķiem Šuriks/Džekiņš neparko nevēlas sadraudzēties.
Izolda
Piecus gadus vecā, melni pūkotā Izolda patversmē nonāca gada sākumā, pašā ziemas spelgoņā. Visādi citādi veselā kaķu dāmiņa kaut kur bija inficējusies ar nejauku un arī cilvēkiem bīstamu baktēriju – hlamīdijām, kas ieperinās acu gļotādās un izraisa konjunktivītu. Ilgais un nepatīkamais ārstēšanas process nepalika bez sekām – mince kļuva izvairīga un nelabprāt ļāvās cilvēka rokām. Tāda pati atturīga viņa ir arī jaunajās mājās Jūrmalā, taču viņas saimniece izprot šo minces rakstura īpatnību un ir pārliecināta, ka ar laiku Izolde atkal iemācīsies ar prieku saņemt glāstus un ieritināties klēpī.
Barons
Barons ir kārtīgs kaķu vecis – viņam patīk labi paēst un būt galvenajam mājās. Ja šie divi nosacījumi ir izpildīti, Barons kļūst par lāga veci – omulīgu un rāmu. Tā kā runča jaunajās mājās tiek ievērotas visas viņa vēlmes, Barons ar dzīvi ir pilnīgi apmierināts. Sākumā gan iznācis dažs labs strīds ar mājas kaķeni, taču Barons drīz vien licis saprast, ka tagad saimnieks būs viņš un neviens cits. Kad šī lieta noskaidrota, abi sākuši dzīvot draudzīgi un reizēm pat kopā rotaļājoties. Baronam arī patīkot ik dienu izvingrināt kājas pastaigā pa pagalmu, bet pēc tam, lai, pasarg’ dies’, nezaudētu formu, noteikti jāapmeklē ledusskapis un kaut kas jāuzkož.
Patversmes kolektīvs un brīvprātīgie pateicas par fonda „Ziedot.lv” un Ineses Galantes fonda doto iespēju augusta beigās apmeklēt muzikāli - horeogrāfisko koncertu «Dvēseles stīgas» Dzintaru koncertzālē!
