Atskaite 12.11.2013
Septembrī patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 38 dzīvnieki – 29 kaķi un 9 suņi, bet uz jaunajām mājām devušies 35 dzīvnieki: 29 kaķi un 14 suņi.
Finanšu atskaite:
Veterinārās zāles LVL 448,36
Dzīvnieku barība, smiltis LVL 19,53
Kopā izlietots LVL 467,89
Laimīgie stāsti septembrī
Septembrī patversmē bijis tik daudz laimīgo suņu stāstu, ka nācās grūti izvēlēties, kurus no tiem stāstīt. Mājup septembrī devās daudzi patversmes „ilgdzīvotāji” – piemīlīgā Ronja, nevaldāmas enerģijas pilnais Didžits, nerātnā Akva, maigais milzenis Naiks, slimību māktā bīglu kundzīte Adela, Malika ar laimes naudiņu uz mēles un arī bezgala mīļā, bet pret svešiniekiem piesardzīgā Naida.
Naiks
Lielais lempis Naiks patversmē nonāca, jo bankrotēja firma, kuras teritoriju viņš daudzus gadus bija rūpīgi apsargājis, un uzticamais sargsuns kļuva lieks. Par laimi, šajā firmā Naikam bija draugs, kurš neatstāja suni nelaimē un atveda uz patversmi. Lai gan visu mūžu „strādājis” par sargsuni, Naiks ir bezgala mīļš un maigs, un viņā kūsāt kūsā neizrotaļātā bērnība. Taču ne visi prata to saskatīt aiz iespaidīgā auguma un skaļajām rejām, ar kurām Naiks pauda savu nepatiku pret dzīvi būrī.
Tā tas bija līdz tai septembra dienai, kad patversmē ieradās ģimene no Babītes, kuri suņa bildi bija ieraudzījuši patversmes mājas lapā. Jau pirmajā mirklī bija skaidrs, ka Naiks ir domāts viņiem, bet viņi – Naikam. Sunim bija plānota ērta dzīve plašā dārzā ar lielu, siltu būdu, kas, zinot Naika nepatiku pret iekštelpām, šķita ideāls variants. Taču izrādījās, ka Naikam pašam ir pilnīgi cits viedoklis – galu galā, ja teritorijas sargsuns labākajos gados beidzot tiek pie savas mājas, kāpēc gan lai viņš dzīvotu ārā un būdā, ja iekšā ir pieejamas tādas ērtības kā dīvāni, klubkrēsli un paklāji! Tā nu Naikā pamodās snaudošais klēpja sunītis un lielāko dienas daļu viņš pavada, ērti izlaidies uz mīkstajām mēbelēm un gaidīdams atgriežamies mīļotos saimniekus. Kad tie pārnākuši no darba, tad gan Naiks labprāt izskrien kādu draisku loku pa dārzu, parotaļājas ar bumbiņu un iedod saimniecei lielu, slapju buču.
Malika
Beļģu aitu sunim līdzīgā Malika patversmē dzīvoja kopš 2011.gada aprīļa, pavadot pie mums vairāk nekā divus gadus. Viņas ilgais ceļš līdz adopcijai ir viens no neizskaidrojamajiem gadījumiem, kad glīts, uzvedīgs, vesels suns bez jebkādām uzvedības problēmām „iesprūst” patversmē. Lai gan Malika priecīgi smaidīja pretī katram apmeklētājam, ar visu savu būtību rādot, cik ļoti uzticama un mīļa būs savam saimniekam, tomēr cilvēku skati slīdēja viņai pāri kā neredzamai, pievēršoties kaimiņiem vienā vai otrā pusē.
Tomēr neviens suns nepaliek bez mājām, un pienāca arī Malikas lielā diena, kad pie viņas būra apstājās un prom vairs negāja Ludmilas kundze no Rīgas. Jaunajās mājās Malika jau ir pierādījusi, ka šī izvēle bija pilnīgi pareiza, jo starp abām valda ideāla saskaņa, viņas saprotas no pusvārda un visu dara kopā.
Naida
Naida bija viens no suņiem, kuri “aizķērušies”patversmē. Lai arī viņa bija draudzīguma un sirsnīguma iemiesojums pret tiem, kurus pazina, ņemot vērā zināmu neuzticēšanos svešiem cilvēkiem, bija skaidrs, ka saimniekus, kas gribētu veltīt laiku, lai jauko suņu meiteni patversmē iepazītu, atrast būs ļoti grūti. Tomēr jūlija vidū jauna mājas mīluļa meklējumos patversmi apciemoja kāda ģimene, kuri savu sunīti bija zaudējuši pirms pusotra gada un kuriem bija pieredze ar nedaudz bailīgiem suņiem. Tāpēc tika nolemts parādīt Naidu, un tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Gandrīz divu mēnešu garumā sekoja regulāra ciemošanās pie suņu meitenes ar labi daudz siera, kas viņai ļoti garšo.
Visbeidzot 21. septembra vakarā mēs atvadījāmies no Naidas un viņa kāpa mašīnā, lai dotos uz Baltezeru, kur atrodas viņas jaunās mājas. Pēc saimnieces stāstītā Naidai klājoties ļoti labi. Viņai ir pašai sava suņu gulta, kur bērni katru vakaru liekot viņu gulēt, paslēpjot sedziņā kārumus. Viņas rīcībā ir māja, kur viņa labprāt palīdz ēdiena gatavošanas darbos virtuvē, plašs pagalms, kur viņa labprāt piedalās dārza darbos, veranda, kur vērot apkārt notiekošo, un mežs aizsētas, uz kuru viņa katru dienu iet garās pastaigās un izskrieties pa kalniem.
