Atskaite 03.07.2014
Aprīlī patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemts 51 dzīvnieks – 41 kaķis un 10 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 28 dzīvnieki: 20 kaķi un 8 suņi.
Finanšu atskaite:
Veterinārie medikamenti EUR 124,08
Dzīvnieku barību EUR 541,99
Medicīniskie līdzekļi EUR 71,41
Kopā izlietots EUR 737,48
Laimīgie stāsti aprīlī
Draugs
Draugs patversmes kolektīvam paliks atmiņā vēl ilgi – ne tikai tamdēļ, ka melnā skaistuļa vārds patiešām atbilda viņa raksturam, bet arī neticamā spēka dēļ. Ne vien patversmes darbinieki un brīvprātīgie palīgi, bet pat hokejists Aleksandrs Ņiživijs izbaudīja brīvā lidojuma brīžus, būra šaurībā apnikušajam Draugam ar visu sparu metoties pretī pastaigas piedzīvojumiem. Aiz šīs nevaldāmās enerģijas ne katrs spēja pamanīt, ka patiesībā Draugs ir labi audzināts un paklausīgs suns, kas lieliski zina labas uzvedības noteikumus.
Drauga jaunā ģimene izvēlēties suni patversmē ieradās pilnā sastāvā. Noklausījušies brīdinājumu par Drauga spēku un sparu, visi ģimenes locekļi pastaigas laikā izmēģināja, vai spēs suni noturēt, un atzina, ka nav nemaz tik traki. Un tā, kuplo asti lepni izslējis un ausis saslējis, Draugs, it kā visu mūžu to vien būtu darījis, ielēca „busiņā” un devās uz savām jaunajām mājām. Tur viņam vairs nav jāgarlaikojas būrī, jo suņa rīcībā ir plaša teritorija un apkārt daudz mīlošu cilvēku, un Drauga „tumšā puse” ir pazudusi kā nebijusi – palicis tikai gudrais un paklausīgais suns, kas gatavs izpildīt katru saimnieka komandu. „Paldies par draugu!” saka Drauga jaunie saimnieki.
Margo
Melnā lutause Margo ar baltajām „zeķītēm” kādā tumšā vakarā tika piesieta pie patversmes žoga. Suņu meitiņai tobrīd bija vien septiņi mēneši, taču augumā viņa bija padevusies visai ražena, bet raksturā – pats mīļuma iemiesojums, kam prāts nesās vien uz buču došanu, rotaļām un samīļošanos. Cilvēkiem apmeklējot patversmes suņus, no visiem suņiem tieši Margo padevās visžēlīgākie skatieni, kuros bija lasāms tikai viens: „Lūdzu, lūdzu, paņem mani mājās!”
Tomēr bija jāpaiet veseliem pieciem mēnešiem, līdz patversmē ieradās Margo īstais cilvēks. Sune un viņas jaunā saimniece kādā darba dienā pirmoreiz satikās patversmes gaitenī, un Margo nekavējās laist darbā visu savu pievilcību, lai iekarotu viņas sirdi. Tas izdevās ātri vien, un jau tās pašas nedēļas nogalē Margo kopā ar saimnieci devās mājup – kājām, lai labāk iepazītu viena otru.
Margo jau iemācījusies daudzas sunim vajadzīgas zinības, taču arī bez dažas labas palaidnības nav iztikts. Saimniece gan uz Margo nedusmojas, vien smiedamās nosaka, ka rozes jau esot bijušas vecas un sen jau gribējies stādīt jaunas. Ar to gan viņa pagaidīšot līdz brīdim, kad Margo būs pārgājis lielais rakšanas dullums...
Brita
Sunīte Brita tāpat kā Margo tika piesieta pie patversmes žoga – tas notika pērnā gada novembrī. Arī raksturā un uzvedībā abas suņu jaunkundzes bija ļoti līdzīgas – draudzīgas, rotaļīgas, ar pāri plūstošu mīlestību pret cilvēkiem. Tāpēc gluži loģisks bija lēmums cilvēkus, kuri patversmē bija ieradušies pēc tobrīd jau adoptētās Margo, vispirms iepazīstināt tieši ar Britu. Cerības attaisnojās un pēc garas kopīgas pastaigas Brita tika pie jauniem saimniekiem.
Britas jaunās mājas ir pavisam netālu no patversmes un pagalmam garām ved viens no iecienītiem patversmes brīvprātīgo pastaigu maršrutiem. Jaunā saimniece stāsta, ka parasti Brita garāmgājējus īpaši vērā neņemot, taču, ja tuvojas kāds no patversmes suņiem, Brita uzreiz izskrienot pagalma stūrī un lepni izrādoties: skat, es jau esmu mājās, bet tu gan vēl ne! Ikdienā Brita dzīvo kopā ar saimnieci, ar kuru labi saprotas, taču par savu īsto un vienīgo cilvēku atzīstot tikai saimnieces dēlu.
Sančo
Vai atminaties vienu no avīzītes varoņiem - cēlo runci melnbaltā frakā Sančo, kurš patversmē nodzīvoja vairāk nekā gadu? Visumā mīļajam un jaukajam kaķu jauneklim piemita daži niķi, kas pamatīgi apgrūtināja jaunu māju atrašanu – Sančo patika uzkundzēties citiem kaķiem, tāpēc viņš varēja kļūt tikai par vienīgo mājas mīluli, turklāt arī pret cilvēkiem runcis mēdza būt visai nešpetns. Tāpēc pēc gadu ilgas dzīves būrī tika izlemts dot viņam iespēju dzīvot patversmes ielas kaķu kolonijā – šķita, ka Sančo neatkarīgajai dvēselei tā būs daudz labāk nekā turpināt nīkt ieslodzījumā. Tā nu melnbaltais palaidnis tika iepazīstināts ar pārējiem kolonijas iemītniekiem un atstāts dzīvei brīvībā.
Taču, par lielu pārsteigumu, Sančo plašā ārpasaule nemaz, nemaz neiepatikās. Jau nākamajā dienā viņš sēdēja pie patversmes durvīm un žēli prasījās atpakaļ mājās. Nokļuvis savā ierastajā būrī, Sančo divas diennaktis gulēja kā nosists, bet pēc tam pamodās pilnīgi izmainījies – kļuvis bezgala mīļš un pieglaudīgs. Tāds viņš ir palicis arī jaunajās mājās, kurp devās jau dažas dienas pēc atgriešanās no „izsūtījuma”. Turklāt viņš arī ir pārvarējis lielās bailes no pasaules aiz durvīm un labprāt dodas pastaigās pa tuvējo apkārtni.
Atis
Atis nokļuva patversmē pēc saimnieka nāves un uzreiz iekaroja visa kolektīva nedalītas simpātijas ar savu apcerīgo pieeju dzīvei. Milzīgajā runcī mājoja kaut kas no bodisatvas – būtnes, kas sasniegusi Nirvānu un palīdz sasniegt apskaidrību arī citiem. Visos kaķu istabas iemītnieku strīdos Atis noraudzījās ar rāmu mieru, sak, neies jau satraukties par tādiem sīkumiem, ja jāpārdomā un jāapsver daudz svarīgākas lietas.
Jaunajās mājās Atis ir kungs un karalis, taču arī visus pagodinājumus viņš pieņem ar filozofisku pieticību. Runča saimniece ir aktīva sabiedriskajā dzīvē, viņas mājās bieži pulcējas dažādi cilvēki, un Atis piedalās visās sarunās un apspriedēs, ar savu murrāšanu nomierinot sakarsušos prātus un aicinot: „Klau, dzīvosim draudzīgi, labi?”
Līna un Misa
Desmit gadus vecā kaķomīte Līna nonāca patversmē, jo nomira viņas līdzšinējais saimnieks. Gados veciem kaķīšiem izredzes uz adopciju nav lielas – ne katrs ir gatavs uzņemties rūpes par pensionāru un saprotamas ir arī cilvēku bažas pieņemt ģimenē un iemīlēt dzīvnieku, no kura, iespējams, jau pavisam drīz būs jāšķiras uz mūžu.
Tomēr veiksme bija Līnas pusē un viņa patversmē sagaidīja savu cilvēku. Tagad Līna saimnieko kādā dzīvoklī, kur kopā ar viņu mitinās vēl viena patversmes audzēkne – Misa. Melnā mincīte tika izmesta kādas mājas kāpņu telpā – viņas bijušie saimnieki, pārceļoties uz citu dzīvesvietu, nebija spējuši izdomāt labāku risinājumu, kā tikt vaļā no kaķa. Abas minces ir lielas draudzenes, un pat Līna, neraugoties uz savu cienījamo vecumu, rotaļājas kā mazs kaķēns.
