Atskaite 18.07.2014
Jūnijā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 39 dzīvnieki – 31 kaķis un 8 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 21 dzīvnieks: 7 kaķi un 14 suņi.
Laimīgie stāsti jūnijā
Noriņa
Mazsunīti Noriņu notrieca auto un patversmē viņa nonāca ar lauztu pakaļkāju. Lūzums izrādījās sarežģīts, nācās veikt operāciju, taču arī pēc tās Noriņa visu atlikušo mūžu pieklibos. Tas gan viņai netraucē joņot apkārt kā pieneņpūkai vētrā, tāpēc ārstu noteiktais mēnesis pēcoperācijas miera režīmā izrādījās smags pārbaudījums gan pašai Noriņai, gan suņu kopējiem.
Taču nu šīs grūtības jau ir aiz muguras un mazsunīte iepazīst dzīvi Inčukalna privātmājā kopā ar savu jauno saimnieci. Abas ir ļoti apmierinātas viena ar otru, jo saimniecei no Noriņas tiek jautrība, dzīvesprieks un uzticība, bet Noriņai no saimnieces – allaž kāds gards kumoss, glāsti, pastaigas, peldēšanās un bezgalīga mīlestība. Jaunajās mājās Noriņa jau tiktāl iejutusies, ka uzdrošinās apriet svešiniekus. Sunīte arī ir iedraudzējusies ar mājas kaķi, savukārt ar lielo suni nekāda saskanīgā kopdzīve vēl nesanāk, jo Noriņas zibenīgās rotaļas pensionāram šķiet par strauju.
Pele
Taksenīte Pelīte kādā aukstas ziemas dienas vakarā tika piesieta pie patversmes vārtiem. Raksturs jaunkundzei izrādījās kā jau kārtīgam taksim – pret savējiem pats mīļuma iemiesojums, pret svešiem rezervēta un piesardzīga, spītīga kā āzis un kustīga kā ūdenszāle.
Lai gan mazsunīši patversmē parasti ilgi neaizķeras, Pelītei savus jaunos saimniekus nācās gaidīt piecus mēnešus – ne viens vien potenciālais gribētājs uz viņu lūkojās, taču allaž tādu vai citu iemeslu dēļ tomēr gala lēmumu nepieņēma. Taču katram sunim kaut kur ir savs cilvēks, un Pelīte galu galā tika pat pie veselas ģimenes, kurā nu jau iejutusies pavisam labi un kļuvusi par pilntiesīgu locekli. No Pelītes viņa tagad kļuvusi par Mēriju un priecē saimniekus ar savām īsteni taksiskajām izdarībām.
Muris
Runcīti Murīti kādā pērnā gada decembra dienā atrada sociālās mājas kāpņu telpā izbadējušos un nobijušos. Sieviete, kura to bija pamanījusi, minci pabaroja, bet pati nevarēja Muri paturēt un nogādāja viņu patversmē.
Par spīti kopēju gādībai, Muris patversmes būrī jutās nelaimīgs – vislabprātāk slēpās savā midziņā, no kuras uz pasauli raudzījās tikai viņa lielās, baiļpilnās acis. Tomēr, paņemts rokās, Muris piesardzīgi pieglaudās cilvēkam un klusi, bažīgi murrājot stāstīja, ka būtu gan gatavs kādam uzticēties, ja vien nebūtu tik ļoti, ļoti bail.
Jaunajās mājās Mura bailes ir pagaisušas un viņš jūtas pavisam drošs un laimīgs. Runčukam nav lielāka prieka kā ļauties saimnieces glāstiem, ja nu vienīgi kopīgas rotaļas un pamatīga izdauzīšanās.
Finanšu atskaite:
Dzīvnieku barība EUR 988,27
Medicīniskie līdzekļi EUR 31,05
Kopā izlietots EUR 1 029,32
